Varbūt pat labi, ka tā

Pirmkārt, stāsts ir vairāk par mums, mazāk par "Lufthansa". Vācu aviomilzis pat nebija pārstāvēts darījuma izziņošanas preses konferencē. Šie 14 miljonu eiro pēc būtības tikpat labi varēja būt nulle eiro. Nekas nav mainījies tajā "airBaltic" finansiālajā pulkstenī, kas, virzot pašreizējo biznesa plānu, tikšķ pretim maksātnespējas modinātajam. Vajag piesaistīt vairākus simtus miljonus eiro, lai tai skaitā palīdzētu segt kompānijas dārgās saistības pret aizdevējiem. To iecerēts panākt tā sauktajā sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) jeb pārdodot uzņēmuma akcijas biržā investoriem.

Otrkārt, te nu parādās patiesā "Lufthansa" loma. Smalks un daiļš līgavainis, kura galvenais uzdevums ir leģitimēt, validēt un visādi citādi svētīt pašu ideju par "airBaltic" kā dzīvotspējīgu un sagaidāmi sekmīgu uzņēmumu pirms pošanās uz biržu.

Treškārt, pieļauts, ka, pārdot akcijas biržā, "Lufthansa" ieguldījuma daļa uzņēmuma akcijās varētu sarukt līdz 5%. Tīri matemātiski tas mums dod priekšstatu, ka "airBaltic" vērtība varētu būt robežās starp 140 un 280 miljonu eiro. (14 miljonu eiro ieguldījums nodrošina 5-10% akciju). Patieso vērtību produktam gan nosaka patiess tirgus, šajā gadījumā birža, tāpēc attiecīgie skaitļi pagaidām vēl ir teorētisks pieņēmums.

Ceturtkārt, visticamāk, mums ir jārēķinās, ka valstij atkal varētu vajadzēt atvērt maciņu un līdzinvestēt lidsabiedrībā. Lai arī izklausās neloģiski, faktiski pērkot pašu izlaistās akcijas biržā. Gan potenciāla finansiāla piešprice, gan vēl viens ticības apliecinājums uzņēmumam citu ieguldītāju acīs. Summa varētu būt līdz 75 miljoniem eiro.

Piektkārt, par spīti šai paredzamajai līdzinvestīcijai, valsts, visticamāk, paliks tikai mazākuma akcionārs lidsabiedrībā. Stāsts par Latviju kā "airBaltic" saimniekiem tuvojas noslēgumam. Un varbūt pat labi, ka tā.