"Mana iekšējā pārliecība ir, ka mēs varēsim attīstīt šo trasi tikai un vienīgi no Eiropas finansējuma, tāpēc jāsaprot – mums visiem trim [red.piezīme: Baltijas valstīm] ir jābūt vienotiem" sacīja Kozlovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka visām trim Baltijas valstīm projekta īstenošanā ir jābūt vienotām, jo arī Eiropas Komisija uz šo projektu skatās visas Baltijas līmenī.
"Jādara viss, lai mēs neraustītu viens otru un nerādītu ar pirkstu, bet tas notiek," sacīja satiksmes ministrs, piebilstot, ka nākamā piešķīruma apmērs būs atkarīgs no tā, kā projektā iesaistītās valstis uzvedīsies pašreizējā plānošanas periodā.
Tāpat viņš norādīja, ka pēc starptautiskā izvērtējuma par reālajām "Rail Baltica" pamattrases izmaksām un iespējamo laika rāmi valdība pieņems lēmumu, kā tieši projekts tiks īstenots, tādējādi pirms šī audita beigām par projekta īstenošanas reālajiem termiņiem zināmā mērā var tikai spekulēt.
Kā ziņots, jūnija sākumā Igaunijas parlamenta budžeta kontroles komitejā tika apspriests "Rail Baltica" projekta grafiks, finansējuma ilgtspēja un galvenie riski. "Jebkurā gadījumā Latvijas nespēja pabeigt "Rail Baltica" būvniecību noteiktajā termiņā Igaunijai izmaksās dārgi," teica Igaunijas valsts kontrolieris Janars Holms.
Igaunijas Klimata ministrijas pārstāvis Sanders Salmu uzsvēra, ka, neraugoties uz notikumiem Latvijā, Igaunija turpinās darbu tādā tempā, lai dzelzceļa līniju pabeigtu līdz 2030. gadam.
"Šis nav tikai Baltijas projekts. Tas ir svarīgs Eiropas transporta koridora mezgls, kas dalībvalstīm jāpabeidz līdz 2030. gadam. Mēs nodarbojamies ar starptautiskām saistībām," norādīja Salma.
Savukārt uzņēmuma "Rail Baltica Estonia" vadītājs Anvars Salomets uzsvēra, ka tehniski Igaunijai ir kapacitāte projektu pabeigt laikā. Pieņemti arī finansēšanas lēmumi, kas ļauj ievērot grafiku līdz šim gadam, bet par nākamo periodu tiks lemts rudenī, veidojot 2027. gada budžetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
