"Latvijas kavēšanās mums maksās dārgi" – igauņi skarbi par Latvijas atpalikšanu ar "Rail Baltica"

Igaunijas Klimata ministrijas pārstāvis Sanders Salmu uzsvēra, ka, neraugoties uz notikumiem Latvijā, Igaunija turpinās darbu tādā tempā, lai dzelzceļa līniju pabeigtu līdz 2030. gadam.

"Šis nav tikai Baltijas projekts. Tas ir svarīgs Eiropas transporta koridora mezgls, kas dalībvalstīm jāpabeidz līdz 2030. gadam. Mēs nodarbojamies ar starptautiskām saistībām," norādīja Salma.

Savukārt uzņēmuma "Rail Baltica Estonia" vadītājs Anvars Salomets uzsvēra, ka tehniski Igaunijai ir kapacitāte projektu pabeigt laikā. Pieņemti arī finansēšanas lēmumi, kas ļauj ievērot grafiku līdz šim gadam, bet par nākamo periodu tiks lemts rudenī, veidojot 2027. gada budžetu.

"No grafika viedokļa ir svarīgi uzsvērt, ka tehniski 2030. gada decembris joprojām ir sasniedzams, to paredz "Rail Baltica Estonia" vadlīnijas, un šodien mēs esam attiecīgi mobilizējušies, un grafiki ir fiksēti," sacīja Salomets.

Tomēr lielākās bažas Igaunijā rada Latvijas atpalikšana. Valsts kontrolieris Holms norādīja, ka Latvijai objektīvi varētu būt neiespējami projektu pabeigt noteiktajā termiņā, turklāt nepieciešamais finansējums īsā laikā ir ļoti liels.

Turklāt atgādināja, ka Baltijas valstis plāno no nākamā Eiropas Savienības budžeta pieprasīt vēl 10 miljardus eiro, no kuriem Igaunija pretendē uz 1,2 miljardiem. Salīdzinājumam – iepriekšējos divos periodos kopumā tika piesaistīti četri miljardi eiro.

"Tikai pirms dažiem mēnešiem Klimata pārmaiņu ministrija paziņoja, ka Latvija divus gadus atpaliek no Igaunijas. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka Igaunija būs gatava līdz noteiktajam termiņam, ja mēs nezaudēsim laiku. Pamatojoties uz šo paziņojumu, var teikt, ka divu gadu atpalikšana nozīmē vismaz 2032. gadu," sacīja ģenerālrevidents.

Tāpat arī uzsvēra, ka darbu apturēšana nebūtu risinājums: "Ja Igaunija pārtrauks visus darbus, viss kļūs dārgāks," skaidroja Holms. "Ņemsim, piemēram, "Rail Baltica Estonia", jums ir aptuveni 200 darbinieku, nedaudz mazāk. No dažādiem aspektiem šie aprēķini ir jāveic. Fakts ir tāds, ka latviešu kavēšanās mums jebkurā gadījumā būs dārga, un es domāju, ka tā ir problēma."

Tikmēr Latvijā joprojām trūkst aptuveni 3,7 miljardu eiro, lai projektu īstenotu plānotajā termiņā. Šogad būvniecībā jāiegulda ap 300 miljonus eiro, bet nākamgad – jau 720 miljoni. Ja finansēšanas lēmumi netiks pieņemti ātri, pastāv risks, ka atpalicība tikai pieaugs.

Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") pirmdienas pēcpusdienā igauņu rīkotajā preses konferencē sacīja: "Es tikai vienu nedēļu esmu kā ministru prezidents ofisā, bet man šis jautājums ir būtisks. Par jebkādu cenu būvēt "Rail Baltica" nav saprātīgi. Ja mēs reiz būvējam "Rail Baltica", tam jābūt visas sabiedrības interesēs. Tāpēc darīt visu iespējamo, lai tik tas būtu 30. gads, manā skatījumā nav pareizākais, ja tas var visu tik ļoti sadārdzināt."