Ofšoru beigas? Politiķi un uzņēmēji gatavi izskaust šādu naudas uzglabāšanu

Lai arī baņķieru piedāvātā ideja par tā saukto ofšoru nodokli Saeimā uzņemta kritiski, to pārveidotā veidā Latvijā tomēr varētu ieviest. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū sākusies cīņa par ārzonās gulošajiem miljardiem, kuriem likums no 2017. gada liks uzrādīt patiesā labuma guvējus. Lai Latvijas finanšu sistēma šajā situācijā nepiedzīvotu krahu, tiek domāts, kā nerezidentu naudu tajā paturēt.

2015. gada 3. novembrī 20:22

Jānis Eglītis, TV3 Ziņas

Ofšora nodokļa ideja nav oriģināla, un dažādas modifikācijas darbojas Luksemburgā un Nīderlandē. Trešo valstu pilsoņi, kas pārskaitījumiem izmanto drošās Eiropas bankas, ar nodokļu palīdzību tiek mudināti peļņu reģistrēt nevis biznesa dzimtenē, bet gan valstī, kurā notikusi finanšu transakcija.

Tomēr ideja Latviju padarīt par finanšu citadeli pēc Luksemburgas parauga asi kritizēta gan Saeimā, gan Finanšu ministrijā. Galvenais arguments ir, ka tas pamatīgi pabojās mūsu starptautisko tēlu, jo būs aizdomas par naudas izcelsmi. Tādējādi samazināšoties kredītreitings, un cietēji būs visi.

Taču tagad atklājies, ka neatkarīgi no argumentiem Latvijai neizdosies izvairīties no cīņas par ofšoros gulošajām bagātībām. 2017. gada Eiropā spēkā stājas regula par ofšoru atvēršanu, kas spiedīs atklāt patiesā labuma guvējus var būtiski mainīt naudas plūsmu. Runa vairs nebūšot par jauniem miljardiem, bet esošo noturēšanu.

Piedāvājums tapis kā atbilde valdības plāniem ieviest dažādos uzņēmēju vidū nepopulārus nodokļus, piemēram, to pašu solidaritātes nodokli.