Pēc Ukrainas valūtas devalvācijas maciņi plānāki kļūs arī bēgļiem Latvijā
Ceturtdien Ukrainas Centrālā banka paziņoja par nacionālās valūtas grivnas devalvāciju. Lai arī tās mērķis ir veicināt valsts ekonomisko aktivitāti, tā arī paredz inflācijas pieaugumu un ukraiņu maciņa biezuma samazināšanos, atbēgot uz ārvalstīm un grivnas konvertējot citā valūtā. Tas raisa bažas – pieaugs Ukrainas kara bēgļu palīgā saucieni, bet palīdzēt būs grūti, jo ziedojumi turpina sarukt.
Ukrainas Centrālā banka norādījusi, ka par 25% devalvēs savu valūtu jeb grivnas oficiālais valūtas kurss samazināts no 29,25 grivnām par vienu ASV dolāru līdz 36,57 grivnām par dolāru. Šāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu valsts valūtas rezerves saistībā ar Krievijas iebrukumu, palielinātu Ukrainas produktu konkurētspēju un veicinātu ekonomisko aktivitāti.
Kā "tv3.lv" skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās politikas analīzes daļas vadītājs Gunārs Bērziņš, vienkārši runājot, devalvācija nozīmē, ka par vienu ASV dolāra vienību vajadzēs vairāk grivnu. Uzņēmumiem tas tradicionāli veicina eksportspēju, jo eksportējot, piemēram, graudus vai jebko citu, par šo ASV dolāru, atpakaļ konvertējot, tiek saņemts vairāk grivnu, kuras atkal var ieguldīt ekonomikā, attīstīt ražošanu un to palielināt. Pieaug arī kopējais pieprasījums un uzņēmumu konkurētspēja – ekonomika attīstās.
Taču Bērziņš atgādina, ka eksportspējas veicināšana ar valūtas devalvāciju darbojas vien tādās ekonomikās, lielās, pašpietiekamās valstīs, kuras vairāk ir izejvielu ražotājas nevis importētājas. "Devalvācijai ir blakus efekts, ka visi importa produkti kļūst par 25% dārgāki. Uzņēmējiem, ja vajadzēs importa iekārtas, papildus produktus, tas viss uzreiz kļūst dārgāks. Tādēļ tas ir izdevīgi tad, ja mēs audzējam graudus, mums nevajag no ārzemēm pirkt jaunus kombainus. Tad tas uzņēmējiem veicinās eksportspēju."
Tajā pašā laikā devalvācija nozīmē arī vietējās inflācijas pieaugumu, jo iedzīvotāju, uzņēmēju, valsts kopējā patēriņā ir arī importa produkti.
"Mēs bez tiem nevaram. Līdz ar to tas tomēr nozīmēs inflācijas kāpumu. Sāpīgi tas noteikti ir patērētājiem, mājsaimniecībām, jo līdz viņiem tas ekonomikas pieaugums, kas nāk no eksportējošiem uzņēmumiem, nonāks caur kaut kādu laika kavēkli."
Lieki piebilst, ka, importa cenām kļūstot dārgākām, samazināsies arī iedzīvotāju pirktspēja pašā Ukrainā.
Viņš vēl norāda, ka grivnas devalvācija sāpīgi skars arī tos kredītņēmējus, kuriem kredīts ir citās valūtās. "Ja kredīts jāatdod ASV dolāros, tas automātiski tiek pārrēķināts pēc jaunā kursa, un, ja ienākumi nav šajā valūtā, tas ir ļoti sāpīgi. Savukārt kredītņēmējiem nacionālā valūtā tie būs savā mērā ieguvēji, jo kredītu summa nepieaug, bet ar laiku kļūs arvien vieglāk atdot, jo arī ienākumiem vajadzētu augt līdz ar devalvāciju un ekonomikas tālāku attīstību."
Kas attiecas uz Ukrainas centrālās bankas oficiāli paziņotajiem mērķiem, devalvējot nacionālo valūtu, Bērziņš norāda, ka "melnajā tirgū" jeb tirgū ārpus Centrālās bankas, grivnas kurss patiesībā jau kādu laiku ir tikpat liels, kādu to šobrīd noteikusi Ukraina. Līdz ar to tiek pieņemts, ka ar valūtas devalvāciju banka de facto atzinusi – tirgū valūta tiek "cenota" tuvu 36 grivnām par ASV dolāru.
"Līdz ar to trieciens pēc būtības nav tik sāpīgs, kā izskatās, jo tirgū mājsaimniecības, uzņēmumi jau rēķinās, ka kara raisītās sekas, nenoteiktība ir valūtu vājinājusi, investoru bažas par, teiksim, ekonomikas ilgtspēju ir mazinājušās. Protams, nacionālā valūta šādos brīžos vienmēr piedzīvos kritumu," paskaidro ekonomists.
Runājot par to ukraiņu maciņiem, kuri dodas bēgļu gaitās un ir spiesti sev pieejamos finanšu līdzekļus konvertēt citā valūtā, Bērziņš norāda, ka jau kara sākumā šie Ukrainas civiliedzīvotāji varēja izjust līdzekļu samazināšanos. Taču tagad maciņš varētu kļūt vēl plānāks.
"Tajā pašā laikā ukraiņi, kas Eiropā ir iekārtojušies darbā, pēc tam, atgriežoties Ukrainā un konvertējot grivnās, būs kļuvuši nosacīti mazliet bagātāki, jo viņi pelna citās valūtās."
Ukrainas kara bēgļu palīdzības saucieni pieaugs
Sagaidot, ka ukraiņu ienākumi no Ukrainas samazināsies līdz ar grivnu valūtas kursa samazināšanos, visticamāk, pieaugs arī bēgļu saucieni pēc palīdzības. Kā "tv3.lv" stāsta biedrības "Palīdzēsim viens otram" koordinators Raimonds Ronis, ziņas par valūtas kursa devalvāciju ir sasniegušas arī biedrību un raisījušas bažas par turpmāk ukraiņiem pieejamajiem iztikas līdzekļiem.
"Tieši vakar biju ciemos pie ukraiņu ģimenes, kuriem šobrīd nav darba un kura šobrīd dzīvo kopmītnēs. Tur ir mamma, oma un puika. Omei ir ukraiņu pensija, kas, konvertējot grivnās, ir apmēram 100 eiro. Savukārt māte saņem alimentus, kas arī ir apmēram 100 eiro. Attiecībā uz grivnu devalvāciju, esmu domājis par to, kā viņiem būs tālāk, jo iztikas līdzekļi ar nākamo mēnesi samazināsies vēl vairāk."
Viņaprāt, palīdzības saucienu skaits pieaugs, bet tieši no to ukraiņu kara bēgļu puses, kuri saņem tikai pabalstus no Ukrainas. Savukārt tiem, kas šeit, Latvijā, strādā un saņem atalgojumu eiro, būtiski nekas, iespējams, nemainīsies.
Ronis arī izteic minējumu, ka nepieciešamība pēc palīdzības varētu pieaugt septembrī, jo tad arī dzīves dārdzības kļūs izteiktāka. "Līdz ar to mēs uz to skatāmies ar zināmām bažām. Tajā pašā laikā vēl par to iekšēji neesam diskutējuši, valūtas pārrēķinājuši neesam, bet saprotam, ka iztikas līdzekļi tiem ukraiņiem, kas tikai no Ukrainas saņem pabalstus vai pensijas, samazināsies."
Un bažas par iespējām palīdzēt tikai pastiprina fakts, ka ziedotāju aktivitāte Ukrainas civiliedzīvotājiem šobrīd ir ļoti zema. Lai spētu visiem palīdzēt, var nākties ķerties klāt biedrības finanšu rezervēm. "Mūsu biedrībai ir palikuši finanšu resursi, ar kuriem palīdzam saistībā ar pamatvajadzību nodrošināšanu – pārtika, medikamenti u. tml. Ja varēsim, protams, šādā veidā iespēju robežās sniegsim palīdzību. Savukārt attiecībā uz apģērbiem, mājas lietām, kas mums vēl ir pieejams noliktavā un ko varam atdot, domājot arī par rudeni, tas arī būs diezgan traki," situāciju ieskicē Ronis.
Lasi vēl: Kāda palīdzība ukraiņiem nepieciešama un kā to sniegt
Tomēr vislielākā neziņa ir par ukraiņu izmitināšanu rudenī – šobrīd vēl daudziem ir, kur dzīvot, bet ar septembri vairs nebūs.
"Īrēt dzīvokli ir ļoti dārgi, savukārt kopmītnēs atgriezīsies studenti. Tāpēc ir šī neziņa par to, ko darīt, jo arī mēs esam bezpalīdzīgā situācijā, jo varam tikai palīdzēt atrast īres dzīvokli. Bezmaksas vai bartera iespējas, piemēram, palīdzot mājas solī, februārī vēl bija atrodamas, bet šobrīd cerība uz šādām iespējām ir teju neiespējama."
"Mēs ļoti ceram uz atbalstu, jo tas būs nepieciešams. Kopīgiem spēkiem varēsim izdarīt visu, kas ir nepieciešams. Neizglābsim visu pasauli, karu varbūt neapstādināsim, bet palīdzēsim tiem, kam no tā cieš visvairāk, lai viņiem būtu normāla dzīve," nobeigumā teic Ronis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
