Tirgi, politika, "abi baltiki" – Butkevičs nosauc gada uzvarētājus, zaudētājus un nezināmo

Gada uzvarētāji

• Investori. Daudzos brīžos šogad bija sajūta, ka finanšu tirgos aug bez maz vai viss, daudziem meklējot visdažādākos risinājumus, kā vienkārši nesēdēt uz vērtību zaudējošas naudas čupas. Tehnoloģiju uzņēmumu akcijas lidoja debesīs, mikroshēmu ražotājs NVIDIA uz mirkli kļuva par pirmo uzņēmumu, kura vērtība pārsniedz piecu triljonu dolāru robežu. To visu lielā mērā kūrēja un stutēja nerimstošais mākslīgā intelekta bu… bums vai burbulis. Kā nu kuram šķiet. Paralēli trauksmainā pasaulē zelta vērtība sita visus rekordus, vēlāk pievienojās arī sudrabs, kas pēdējā laikā rāda samērā sarežģīti izskaidrojamus brīnumus. Arī daudz kritizētais kripto bizness šķita jau, ka sasniegs Mēness maliņu, bet gada nogalē pamatīgi atsities atpakaļ atmosfērā. Tāpat naftai globālajos tirgos šis gads ne pārāk, bet kopumā – skaties, kur gribi, garlaicīgi nebija.
• Gints Zilbalodis ar komandu aiz Latvijas animācijas filmas "Straume". Izklaides industrijā šogad Latvijas vārds rībēja un dimdēja visskaļāk. Jau tā neskaitāmajām balvām zilpelēkajam kaķim pievienojās nozares apbalvojuma etalons – "Oskars" –, savukārt globālie kases ieņēmumi pārsniedza 50 miljonu. Izcilība 2025. gadā. Liela lieta mazajai Latvijai.
• Latvijas ekonomika, ka pēc ilgākas nīkuļošanas (arī lielu daļu šī gada) šajā ziemā sāk izrādīt vismaz kaut kādas pavasara pazīmes. Pozitīvus datus saņemam par apstrādes rūpniecību, eksportu, kreditēšanu, arī būvniecībā patīkamas vēsmas, snaudošais privātais patēriņš arī, cerams, beidzot mostas, izskatās, ka labi šogad būs pastrādājusi arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Protams, ir ļoti liels asterikss jeb piebildes zvaigznīte visam šim sīrupam… Tas viss faktiski ir rezultējies ar trešajā ceturksnī par 2,5%, salīdzinot ar attiecīgu laiku gadu iepriekš, un deviņos mēnešos kopumā par 1,7%. Joprojām nekas dižs, bet nu ko… dzīve nav mūs izlutinājusi. Cerams, tas tiešām ir jauns uzrāviens nevis mirkļa uzplaiksnījums.
• Un visbeidzot, Evikas Siliņas (JV) valdība un valdošā koalīcija Latvijā, kas par spīti visam tomēr turpina darbu kopā. Par spīti valdības restartam, ko varēja saukt arī par nepieciešamību satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) restartēt atpakaļ uz Saeimu, par spīti 4×4 plāniem, par spīti strīdiem par Stambulu, par kokrūpnieku atbalstu, par to, kuri ir komunisti un kuri ir blēži, un visu pārējo. Kaut kā ar Dievu un delīriju uz pusēm, kaut kā apgriezti ar pēcpusi pa priekšu soļojot uz priekšu, bet koalīcija pat spēja pieņemt nākamā gada budžetu un streipuļo tālāk jaunajā gadā. Cik notikumiem pa priekšu, cik ļerpatojot nopakaļ, tas jau ir cits jautājums.

Gada zaudētāji

• Viktors Valainis (ZZS). Es vienmēr esmu teicis, ka nevajag politiķim pārmest par to, ka viņš ir politiķis, šim konkrētajam galīgi nav trūcis apņēmības darīt visu visos virzienos vienlaikus, bet ekonomikas ministrs pats izvēlējās sasiet savu politisko kapitālu cīņā pret pārtikas dārdzību. Mums bija draudi tirgotājiem par milzu sodiem, mums bija bēdīgi slavenais cenu memorands, uzraudzība, solījumi, sociālajos tīklos pārraidīti Valaiņa reidi veikalos, bet beigās čiks… Lielos vilcienos runājot, kopējā pārtikas inflācija kopš memoranda parakstīšanas palikusi uz vietas. Jā, kaut kas, protams, kļuvis lētāks, kaut kas arī dārkāks, bet izrādās labas gribas dokumenti pārtikas cenas ietekmē maz.
• Nacionālā aviokompānija "airBaltic". Kas par gadu Latvijas lidsabiedrībai! Jau pirmajā darba dienā, 2. janvārī, izziņoti tūkstošiem atceltu reisu, tālāk pavēstīts par 120 miljonu eiro zaudējumiem, atlaists ilggadējais vadītājs Martins Gauss, vēlāk vietā iecelts soms,  it kānoslēdzot vāciešu ēru "airBaltic", bet ne līdz galam. Atnāca investors, "Lufthansa", samaksāja 14 miljonu eiro, bet bez maz vai paši sev, jo "airBaltic" izpilda vāciešu reisus. Arī valdība investēja 14 miljonu eiro, kopā tie 28 miljoni eiro nozīmēja degvielu divarpus mēnešiem. Bilance turpināja asiņot, joprojām vajadzīgi simti miljonu eiro, iziešana biržā jeb gada nevārds IPO kārtējo reizi atlikts, un, ļoti iespējams, es kaut ko pat esmu aizmirsis. Mūsu nacionālā aviokompānija joprojām piedāvā iespēju dabā novērot ikvienu priekšmetu ekonomikas studijās – no biznesa plāniem līdz grāmatvedībai. Ak, jā, mums ir "Starlinks"…
• Kā mūsu pieticīgajā podkāstā reiz teica Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, "es par abiem "baltikiem" uzreiz". Ziniet, "Rail Baltica" frontē bez pārmaiņām. Mans kopsavilkums par to, kur esam gadsimta projektā, diži neatšķiras no tā, ko es varētu kopsavilkt pirms gada. Mūsu katedrāles, abu staciju pusrēgi kaut kā sāk iegūt veidolu, vismaz nauda minimālajai programmai rasta. Varam joprojām apspriest laikmetīgas mākslas objektu, Daugavas pāli, kas tur turpinās gozēties gan jau gadus piecus, kā minimums. Parādās potenciāls pāļu problemātikai paplašināties ar līdzīgiem objektiem pie lidostas un citur likteņupē, un, svarīgākais, šajā dzelzceļa projektā joprojām neviens centimetrs sliežu nav guldīts zemē.
  Igaunijas premjers turpina jokot, ka būvēs savas sliedes uz dienvidiem un tikai varbūt apstāsies pie Latvijas robežas.
• Kokrūpnieki, kuri šogad iekļuva skandālā ap valdības sniegto atbalstu nozarei pēdējos gados. Neiztirzājot, bija šajā jomā krīze vai nebija, vajadzēja vai nevajadzēja palīdzēt, un kā tehniski pareizi to būtu izdarīt, esam attapušies konkrētajam sektoram ļoti nepateicīgā situācijā. Liela šaubu ēna pār visu – cik brīvi kocinieki šiverē pa "Latvijas Valsts mežiem" un Zemkopības ministrijas Skābbarības torni, kādas savstarpējās iekšējās rebes un kašķus nozares uzņēmēji risina publiski, pat jau sajucis skaits par to, cik iesniegumu ģenerālprokuratūrā ir par šo visu no politiķiem, kā arī uzzinājām daudz jauna par konkrētu kokapstrādātāju autoparka preferencēm. Nozarē, kuras izlaide mērāma miljardos, neviļus rodas jautājums, vai tie pārdesmit miljoni atbalstā tiešām bija visa šī vērti?

Kas zina, kā tas beigās beigsies

• Jūs taču nedomājāt, ka mēs iztiksim bez Donalda Trampa, vai ne? Šogad sākās tirdzniecības un tarifu kari. Atceraties, Atbrīvošanās dienu, atceraties to milzu plakātu Baltā nama rožu dārzā Trampa rokās, tos neizskaidrojamos un pēc tam ļoti pat ļoti viegli izskaidrojamos tarifu procentus teju visiem – no Eiropas Savienības līdz pamatā pingvīnu apdzīvotām salām? Atceraties finanšu tirgu nogruvumu, atceraties Ķīnas pretreakciju, atceraties šo divu smagsvaru cīniņu, skrūvējot augšā tarifus, kas tā arī īsti nepienāca? Atceraties TACO jeb "Trump always chickens out", jeb "Tramps vienmēr nobīstas", atceraties, kā Urzula fon der Leiena eiropiešiem pazemojošā veidā aizspērās uz Skotiju, lai kaut kādā golfa laukumā vienotos par it kā tirdzniecības līgumu? Atceraties, zīlēšanu vējā, cik sāpīgi būs tarifu kari un ar ko tie beigsies? Pat ja viss ir nomierinājies, nekas jau nav beidzies. Šī nebija gadiem novērotā švītīgā tērzēšana pie kafijas tases kaut kādā ārpolitikas konferencē par to, ka pasaule mainās un mums jāmainās tai līdzi… šogad tiešām pasaule mainījās. Globalizētā iekārta un globalizētā kārtība tiek demontēta. Vai vismaz tas tiek mēģināts… Nekas vēl nav beidzies.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!