"Valsts ir ļoti štruntīgs saimnieks." Vai varam gaidīt "airBaltic" bēres?
Vērtējot šīsnedēļas skaļo notikumu, proti, "airBaltic" padome no amata atbrīvojusi ilggadējo lidsabiedrības vadītāju Martinu Gausu, komunikācijas konsultants un ekonomikas raidījuma "Mediāna" autors Kristaps Pētersons podkāstā "Piķis un ģēvelis! norāda – valstij kā lidsabiedrības īpašniekam trūkst kompetences šāda līmeņa biznesa vadīšanai un organizēšanai.
Podkāsta "Piķis un ģēvelis!" vadītājs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs, uzsākot sarunu ar Kristapu Pētersonu, kurš nesen klajā laidis savu dokumentālo filmu "Svēteļu slogs", atzīst, ka paziņojums par Gausa atlaišanu no "airBaltic" vadītāja amata viņam raisa bēru sajūtu. "Man ir nedaudz sajūta kā "airBaltic" bērēs."
Savukārt Pētersons atklāj savas sajūtas, kas esot duālas – no vienas puses "airBaltic" viņam ir lepnuma avots. Aviokompānija ar lielisku servisu, ja salīdzina citas Eiropas aviosabiedrības. No otras puses apbēdinoša ir uzņēmuma finansiālā situācija, vadības arogance un neatbildēšana uz sabiedrības jautājumiem.
Strādājot pie filmas, Pētersons bija cerējis izveidot stāstu par "airBaltic" pienesumu Latvijas ekonomikai, tomēr beigu beigās šo tēmu aizēno cita problēma – fakts, ka valsts ir ļoti slikts aviokompānijas vadītājs.
"Es teikšu godīgi, ka es sākumā to filmu biju plānojis taisīt, veidot kā "airBaltic" pienesumu Latvijas ekonomikai. Kad tu skaties to filmu, tu to elementu gandrīz nemaz neredzi. Tas pazūd aiz visa tā stāsta par to, ka valsts ir ļoti štruntīgs un nabadzīgs saimnieks šai aviokompānijai. Tas man kaut kādā ziņā iespiedās prātā no visām sarunām. Proti, šai aviokompānijai nav ļoti paveicies, jo tās saimnieks ir Latvijas valsts."
Pētersons norāda, ka šai tēzei ir vairāki aspekti, kas izgaismojas. Pirmkārt, īpašnieka nekompetence vadīt un organizēt šāda līmeņa bizesnu. Otrkārt, arī naudas jautājums, jo "mēs esam nabadzīgi, mēs nevaram atļauties šādu aviokompāniju".
Taujāts par filmas "Svēteļu slogs" veidošanas procesu, Pētersons norāda, ka raidījumu "Mediāna", un tādējādi arī filmas tapšanu par nacionālo aviokompāniju finansiālais atbalstītājs nav bijis "airBaltic", bet gan "Delfin group". "airBaltic" palīdzēja ar informāciju, materiāliem, taču nezināja filmas saturu. Filma netika kompānijai rādīta līdz pirmizrādei," pauž Pētersons.
Ekonomikas žurnālists arī norādīja, ka avioindustrijā visvairāk pelna tie biznesi, kas ir ap lidsabiedrībām, bet pašas aviokompānijas ir ļoti ēdelīgas. Tāpēc svarīgi ir "ietrāpīt" pareizajā biznesa modelī, lai gūtu peļņu. "airBaltic" gadījumā ir bijuši labāki un sliktāki laiki. Ja ņem to vidējo rādītāju, tad līkne visos līmeņos ir uz augšu. Tad ir kovids un ekonomiskā krīze, kur valsts gadu pēc notikuma likusi iekšā naudu," aviokompānijas attīstību vērtē Pētersons.
"Ja mēs izņemam ārā no vienādojuma šos te ģeopolitiskos un ārējo apstākļu notikumus , tad nevarētu īsti neko pārmest, kā šī aviokompānija ir vadīta un veidota, kādi biznesa modeļi ir izvēlēti," rezumē žurnālists.
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
