Portālā "ss.com" piedāvā pirkt Jaungulbenes pili; cena – 350 tūkstoši eiro

Sludinājums tāpat arī vēsta, ka romāņu neorenesanses formās pārbūvētā Jaungulbenes pils ir vēsturiski ļoti labi saglabāta, tā ir 3322 kvadrātmetrus plaša. Mūra fasādē arī redzams pirmā īpašnieka ģerbonis.

Ēkai ir trīs stāvi un 50 istabas, dārzs un dīķis, liecina sludinājums. Vairāk informācijas gatavs sniegt uzņēmums SIA "Real Estate Jurmala".

Jaungulbeniete Saulcerīte Indričeva, kura ilgus gadus iepriekš ir bijusi pagasta padomes priekšsēdētāja, reģionālajam laikrakstam "Dzirkstelei" stāsta, ka 9. jūlijā ievietotais nav pirmais Jaungulbenes pils pārdošanas sludinājums. Palaikam sludinājums tiekot aktualizēts.

"Jau divus gadus tiek mēģināts pārdot īpašumu, bet neveiksmīgi. Jaungulbenē redzam, ka interesenti pat brauc skatīties pili. Laikam nevar vienoties par cenu. Pilī nekas nenotiek. Apkārtne gan tiek kopta," laikrakstam pastāstīja Indričeva.

Muižas īpašniece ir SIA "Jaungulbenes pils". "Lursoft" dati liecina, ka tas ir 2006.gadā Rīgā dibināts uzņēmums. Pagājušajā gadā tā apgrozījums bija nulle. Uzņēmuma īpašniece ir Jeļena Kacenelsone. SIA "Jaungulbenes pils" kapitāldaļas ir ieķīlātas.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir ne tikai Jaungulbenes pils, bet arī visa muižas apbūve. Pērn oktobrī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) izdeva norādījumus valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai, vēsta laikraksts.

Norādījumos akcentēts īpašnieka uzdevums saglabāt valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un informēt NKMP par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī. Pieminekļa pārveidošanai ir jāsaņem NKMP atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem.

Senākās ziņas par muižu ir no 18.gadsimta, kad tā vēl bija Vecgulbenes muižas daļa. 1806.gadā muižu savā īpašumā ieguva landrāts Kārlis fon Tranzē, tā liecina "visitgulbene.lv" sniegtā informācija.

Apbūves greznākā ēka – monumentāli atturīgā pils – celta ap 1878.gadu angļu neogotikas stilā. Muiža pārbūvēta 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, likvidējot gotikas formas un piešķirot romāņu neorenesanses stila iezīmes.

Torņa fasādē – īpašnieku fon Tranzē-Rozeneku ģerbonis. Neobaroka stila interjeri, parādes pagalms ar dīķi un laukakmens vārtiem.

Plašo ainavu stila parku rotā daudzas mazās arhitektūras formas – Bitītes māja, Velna vārti, ceļa rādītājs, obelisks un citas. Saimniecības un dzīvojamo ēku kompleksā ietilpst: pārvaldnieka māja, kalpu mājas, staļļi, manēža, saimniecības ēka ar pagrabu, ugunsdzēsēju māja, kalēja māja, kapela.