Rūgst neapmierinātība. Ministrijas prasa papildu finansējumu par vairāk nekā miljardu eiro
1,3 miljardi eiro. Šādu summu savām papildu vajadzībām nākamā gada budžetā pieteikušas ministrijas un citas valsts institūcijas. Naudas pieprasījumi nāk no visdažādākajām jomām, un tas jau izraisījis arī zināmu neapmierinātību. Valdībā bija vienošanās, ka 2025. gadā pamatā jāatbalsta tikai drošības vajadzības.
Tā tas notiek gadu no gada. Pirms vēl tā pa īstam sācies budžeta izstrādes un pieņemšanas maratons, ministrijas un citas iestādes iesniedz savus priekšlikumus, naudas pieprasījums par to, ko tad nākamajā gadā savās jomās vēlētos redzēt papildus finansētu.
Naudas izteiksmē šie pieprasījumi vienmēr ir ļoti apjomīgi, un Finanšu ministrija allaž ir norādījusi, ka fiskālās telpas tam visam vienkārši nav. Ierēdņu žargonā runājot, fiskālā telpa vienkārši ir, tā teikt, brīvā nauda, ko papildu varētu sadalīt. Un šogad vēl īpašs vēstījums no valdības un Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) – ar pieprasījumiem pārāk neaizrauties.
Tas tāpēc, ka ekonomika stagnē un Valsts kase nepildās tik labi, cik iecerēts. Vismaz pēc līdzšinējām aplēsēm tā sauktā fiskālā telpa nākamgad vispār būs ar pamatīgu mīnusa zīmi.
Vai nu valstij jāsamazina izdevumi, vai jāvairo ieņēmumi, piemēram, ceļot nodokļus, lai vispār varētu papildu naudu atvēlēt. Valdība jau jūnijā vienojās, ka nākamajā gadā pamatā jāatbalsta tikai un vienīgi iekšējās un ārējās drošības stiprināšana.
Tagad apkopots, ka nākamajam gadam ministrijas un citas institūcijas pieteikušas papildu vajadzības par 1,3 miljardiem eiro.
Aptuveni trešdaļa jeb kopumā 440 miljonu eiro prasīti aizsardzībai un iekšlietām, taču ļoti apjomīgi pieprasījumi arī labklājības, veselības, satiksmes, zemkopības un citās jomās. Par šādu ministriju rīcību jau valda zināma neapmierinātība.
"Tas jautājums ir interpretēts ļoti, ļoti plaši, spektrs ir ļoti dažāds. Šobrīd skaidrojamies ar ministrijām, ko katrs ir domājis, bet tas stāv tālu no drošības. Protams, es saprotu ministru vēlmi gādāt par savu nozari, bet mūsu lielākais jautājums ir vairāk nekā 400 miljonu pieprasījums drošībai. Skatīsimies, kā mēs to varam risināt."
Citi valdības ministri gan argumentē pēc tāda kā vienota šablona – veselība ir drošība, infrastruktūra ir drošība, resursi ir drošība, un tā tālāk.
"Pārtika un pārtikas nodrošinājums ir stratēģisks jautājums. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs saprot – ja mums bākā nav degvielas, mēs varam aiziet kaut kur ar kājām, bet, ja mums nav ko ēst, tad mēs tālu neaiziesim, tai skaitā arī karavīriem karojot un medicīnas personālam strādājot ir jābūt paēdušiem."
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") norāda, ka viņam ir grūti iedomāties kaut vienu satiksmes nozares apakšnozari, kā autoceļus, dzelzceļu, pasta pakalpojumus, aviāciju, kuģniecību, kuri nebūtu saistīti ar nacionālo drošību vai kritisko infrastruktūru. "Noteikti tālākās budžeta sarunās argumentēšu, ka satiksmes nozarē ir kritiski nepieciešamas investīcijas un ceļu nozare ir viena ļoti acīmredzama nozare," akcentē Briškens.
Finanšu ministrija jaunā budžeta vismaz sākotnējās finansiālās iespējas būs sarēķinājusi augustā, bet jau tagad skaidrs, ka ne tuvu nevarēs apmierināt visus pieteikumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
