Šlesers komentē finanšu sektora "kapitālā remonta" komisijas izveidi
Saeimā būs parlamentārās izmeklēšanas komisija, ko veido, lai izmeklētu iepriekšējās valdības īstenoto cīņu pret naudas atmazgāšanu jeb tā saukto finanšu sistēmas "kapitālo remontu". Komisijas dibināšanu rosinājis Ainārs Šlesers, bet viņa izredzes kļūt par tās vadītāju šobrīd ir neskaidras, vēsta TV3 Ziņas.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir bijušas visos Saeimas sasaukumos kopš neatkarības atjaunošanas, un jaunā Saeima nav izņēmums. Opozīcijas deputāti nolēmuši izmeklēt tā dēvēto finanšu sistēmas "kapitālo remontu". Komisijas izveidošanai nepieciešamo parakstu skaitu savācis partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers.
"Ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, privātpersonām ir aizvērti konti. Daudziem Latvijas uzņēmumiem ir aizvērti konti. Likums garantē, ka katram cilvēkam ir tiesības uz vienīgo kontu, bet daudzas bankas neatver viņiem šos vienīgos kontus. Līdz ar to ir apdraudēts mazais, vidējais Latvijas bizness."
Par komisijas izveidošanu parakstījusies arī partija "Stabilitātei!" un "Zaļzemnieki".
"Šobrīd mēs arī redzam šo pievienoto vērtību. Mēs gribam uzlabot finanšu sistēmu Latvijā. Jo tas, ka tā nav konkurētspējīga ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropas Savienībā, pārāk daudz šo signālu nāk."
Finanšu sistēmas "kapitālo remontu" pirms četriem gadiem rosināja sākt Krišjānis Kariņš. Premjers pieteica karu naudas atmazgāšanai, lai novērstu Latvijas nonākšanu tā sauktajā "pelēkajā sarakstā".
"Mēs gribam pateikt skaidri starptautiski: Latvija vairs nav un nebūs vieta, kur skalot naudu. Ja ar to grib nodarboties – ne mūsu valstī, ne mūsu teritorijā."
Latvijai izdevās izvairīties no iekļaušanas "pelēkajā sarakstā". Opozīcijas lēmumu to izmeklēt "Jaunajā Vienotībā" uzskata par absurdu.
"Mēs šo situāciju saglābām, rīkojoties aktīvi. Un tagad pret šo aktīvo rīcību grib organizēt izmeklēšanas komisiju. Tas principā ir absurdi, zināmā mērā arī pretvalstiski. Tas ir brīnumaini, ka daļa deputātu uzskata, ka mums vajadzētu atgriezties pie sistēmas, kur mēs mazgājām krievu noziedznieku naudu šeit."
Vai Aināram Šleseram izdosies kļūt par komisijas vadītāju, izšķirošā balss pieder "Progresīvajiem", kas neatsaucās aicinājumam veidot komisiju. Partijas līderis Kaspars Briškens pagaidām neatklāj, vai Šlesers var rēķināties ar "Progresīvo" atbalstu.
"Noteikti ļoti pāragri spriest par jebkādiem komisijas amatu sadales principiem, vēl jo vairāk konkrētām kandidatūrām, par kurām mēs līdz šim vēl neesam dzirdējuši piedāvājumus, pirms mēs vispār esam varējuši iepazīties ar to darba uzdevumu."
Izvairīgs bija arī Šlesers, atbildot uz jautājumu, vai joprojām iestāsies par komisijas dibināšanu arī gadījumā, ja nekļūs par tās vadītāju.
"Es ceru, ka Briškena kungs rīkosies valstiski un nostāsies tautas pusē. Jo tautai ir jāzina, kas veicināja "PNB bankas" izlaupīšanu, "ABLV bankas" novešanu līdz pašlikvidācijai un "Baltic International Bank" arī, kā teikt, novešanu līdz maksātnespējai, 90. gadu stilā izlaužot bankas durvis."
Balsojums par komisijas dibināšanu plānots ārkārtas sēdē mēneša beigās. Tas gan būs formāls, jo Satversme paredz, ka Saeimai ir jāizveido parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasījusi vismaz trešdaļa deputātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
