Šobrīd īsti nav skaidrs, cik kompānijām ar čaulas veidojuma pazīmēm būs jāpamet Latvija
Valdība nolemj aizliegt finanšu iestādēm Latvijā sadarboties ar augsta riska čaulas veidojumiem, tādējādi paužot apņēmību būtiski mazināt naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskus.
Otrdien, 10. aprīlī, valdība lielā vienprātībā atbalstījusi grozījumus likumā, paredzot finanšu iestādēm, tajā skaitā bankām aizliegt sadarboties ar aizdomīgām kompānijām, kas atbilst divām čaulas veidojuma pazīmēm – tās reģistrētas valstī, kas neprasa sagatavot finanšu pārskatus un nevar pierādīt reālu darbību. Tagad savs vārds jāsaka Saeimai.
Uzskatu, ka šobrīd iespējas un mēs ātri pieņemsim Saeimā šo likumu, šobrīd ministrei mandāts skatīt, vai tas iespējams vienā dienā vai tomēr vajadzīgi divos lasījumos, runāt ar juridisko biroju. Mūsu apņemšanās līdz aprīlim likumu pieņemt, vienlaicīgi, protams, skatoties arī jautājumu, lai attieksmē pret Latvijas klientiem bankas neieietu otrā grāvī.
Likuma grozījumi neparedz liegumu bankām sadarboties ar uzņēmumiem, kas reģistrēti pastkastītē, proti, tiem nav savas darbības telpas. Šādi pasargājot, piemēram, jaunuzņēmumus vai Latvijas uzņēmumus, bankas faktiski varētu turpināt sadarbību arī ar daļu uzņēmumu, kas līdz šim bija iekļautas čaulas veidojumu sarakstā, piemēram, Lielbritānijas.
Var gadīties, ka tās nebūs čaulas kompānijas, un tām nebūs likuma prasību slēg kontu. Bet neviens nav atcēlis visu pārējo, līdz ar to mēs uzskatām, ka jebkura situācijā, arī šī izmaiņas, kas gaidāmas attiecībā uz čaulām, tomēr varētu kopumā arī disciplinēt tirgu vispārīgi.
Līdz ar to šobrīd īsti nav skaidrs, cik kompānijām ar čaulas veidojuma pazīmēm būs jāpamet Latvija. FKTK vadītājs atzina, ka bankas, negaidot likuma grozījumus, ar lielu daļu klientu attiecības jau pārtrauc, līdz ar to likumā paredzēto divu mēnešu termiņu tās spēs ievērot. Gan finanšu uzraugs, gan finanšu ministre uzsver – ar šiem likuma grozījumiem viss nebeidzas un ir iespējami jauni ierobežojumi.
Vērtēsim pēc pārejas perioda beigām, kā iespaidu ir atstājis, kādi riski vēl palikuši, pavērtēs, un skatīsies, ja tas būs pietiekami, tad tas būs pietiekami, kā finanšu ministre teica, ja nē, ja riski vēl arvien pastāvēs sistēmā pārāk lieli, tad droši vien būs jādomā vēl kaut ko.
Kā augsta riska čaulas kompāniju aiziešana no Latvijas ietekmēs Latvijas bankas un līdz ar to ekonomiku un budžeta ieņēmumus, pagaidām nav skaidrs. Finanšu ministrijai ir aplēses, ar kurām tā pagaidām nedalās.
Līdz šim visas 11 nerezidentus apkalpojošās bankas apņēmušās turpināt darbību, mainot biznesa modeļus. Nav arī skaidrs, cik tad īsti ārvalstu noguldījumu īpatsvars paliks Latvijā. pēc finanšu tirgus uzrauga teiktā, tie var būt vairāk nekā 5%, bet noteikti ne vairāk kā 10%.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
