Šogad Baltijā ieviestas elektroenerģijas jaudu izmaiņas. Vai tas ietekmēs cenas pie mums?

Pēc jauniem Baltijas pārvades operatoru aprēķiniem no 1. janvāra elektroenerģijas pārvades jauda no Igaunijas uz Latviju samazināta līdz 922 megavatiem, salīdzinot ar iepriekš plānotajiem 1447 megavatiem. Savukārt virzienā no Latvijas uz Igauniju jauda nedaudz pieaugusi – līdz 1272 megavatiem.

Lēmums par jaudas samazināšanu tika pieņemts, to iepriekš neapspriežot ar elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, uzsver Igaunijas enerģētikas uzņēmuma Enefit Enerģijas tirdzniecības vadītāja pienākumu izpildītājs Tīts Hēbejoģi. Viņš norāda, ka ražotāji līdz šim rēķinājās ar pilnu jaudas pieaugumu līdz aptuveni 1400 megavatiem pēc sinhronizācijas projektu pabeigšanas.

Praksē tas nozīmē, ka situācijās, kad Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cena ir augstāka nekā Igaunijā, Igaunijas ražotāji nevar palielināt eksportu. Tas, pēc Hēbejoģa domām, ir nelabvēlīgi arī Latvijai un Lietuvai, jo no ziemeļiem nav pieejama lētāka elektroenerģija.

AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns uzsver, ka, skatoties ilgtermiņā, starp Baltijas valstīm tirdzniecībai pieejamā elektroenerģijas pārvades jauda kopumā ir pieaugusi.

"Pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs elektroenerģijas pārvades tīkls ir būtiski pastiprināts – izbūvētas vai pilnībā rekonstruētas aptuveni 1000 kilometru garas 330 kV augstsprieguma līnijas, palielinot tīkla caurlaides spēju," norāda Junghāns.

Viņš skaidro, ka elektrotīkla rekonstrukcijas, uzturēšanas un remonta darbu dēļ starpvalstu tirdzniecībai pieejamā jauda gadu no gada var nedaudz mainīties, taču kopējā tendence ir augšupejoša. Piemēram, laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam pārvades jauda no Igaunijas uz Latviju bija par 21% lielāka nekā iepriekšējā piecgadē, bet no Latvijas uz Igauniju – pat par 33% lielāka.

"Turpmākajos gados elektrotīkla stiprināšana turpināsies, un tirdzniecībai pieejamā jauda pieaugs. Ņemot to vērā, Latvijas patērētājiem šogad nav sagaidāms elektroenerģijas cenu pieaugums vai apgādes drošības pasliktināšanās saistībā ar plānoto starpvalstu pārvades jaudu pieejamību," uzsver Junghāns.

Pašlaik Latviju un Igauniju savieno trīs 330 kilovoltu elektrolīnijas, bet nākotnē plānota arī ceturtā starpsavienojuma izbūve, kas vēl vairāk palielinās Baltijas elektroenerģijas tirgus integrāciju un drošību.