Interese par energoefektīviem mājokļiem aug, tomēr daudzi vilcinās. Kādi ir galvenie šķēršļi?

Energoefektivitāte kļūst par arvien nozīmīgāku kritēriju mājokļa izvēlē — to apstiprina arī "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Saskaņā ar Eurostat 2023. gada datiem, 36,7% Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kurās pēdējo piecu gadu laikā veikti energoefektivitātes uzlabojumi — tas ir augstāks rādītājs nekā vidēji ES. Sabiedrības izpratne aug, un līdz ar to aug arī pieprasījums.

Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski šķēršļi. Kā norāda "Bonava Latvija" eksperts Mārtiņš Pogulis, cilvēkiem nereti trūkst izpratnes un pārliecības par to, cik daudz energoefektīvs mājoklis sniedz ilgtermiņā. Lielākais "bieds" ir augstākas sākotnējās izmaksas un neziņa par to, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies.

Patiesībā šis atmaksāšanās laiks ir saprātīgs. Ja runa ir par jaunbūvēm, tad efektīvāka siltumizolācija, optimizēta ventilācija un atjaunīgās enerģijas izmantošana ļauj uzreiz sajust zemākas komunālās izmaksas. Savukārt vecāku ēku renovācijā investīcijas atmaksājas vidēji 10–20 gadu laikā, atkarībā no ēkas stāvokļa, norāda "Bonava Latvija" eksperts Andris Vindels.

Svarīga loma energoefektivitātes veicināšanā ir arī valsts politikai un banku attieksmei. Pieaugot ES prasībām un piedāvājot izdevīgākus kredītu nosacījumus energoefektīviem projektiem, attīstītāji un iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas ilgtermiņa domāšanu pār īstermiņa ieguvumiem.

Energoefektīvs mājoklis nozīmē daudz vairāk nekā tikai rēķinu samazinājumu. Tas ir arī ieguldījums īpašuma vērtībā, veselīgākā mikroklimatā, mazākā ekoloģiskajā pēdā un augstākā dzīves kvalitātē — vērtības, kas kļūst arvien nozīmīgākas jaunajai paaudzei.