Termiņuzturēšanās atļauju ierobežošana var pamatīgi nobremzēt nekustamo īpašumu nozari

Vairāki attīstības projekti reģionos jau esot apturēti. Neskatoties uz to, Saeima vēlas šo biznesu pārtraukt pilnībā.

Daudzi ceļamkrāni un sastatnes pie renovētu māju sienām liecina, cik labi pēdējos gados sekmējies Nekustamo īpašumu sektoram. Lielā mērā tas noticis pateicoties Saeimas lēmumam Latviju pirms četriem gadiem ieraut termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības biznesā.

Konkurencē ar Spāniju, Kipru un citam dienvidu valstīm Latvija piedāvāja lētu pakalpojumu. Krievijas, Ķīnas vai citas trešās valsts investoram pietika nopirkt divus, trīs dzīvokļus Rīgas mikrorajonā un piecus gadus vārti uz Šengenas zonu bija atvērti.

Tomēr kopš septembra situācija ir radikāli mainījusies. Ja piemēram augustā tika saņemti vairāk nekā 370 pieteikumi, pēdējos četros mēnešos vairs tikai 49.  Iemesls ir grozījumi imigrācijas likumā, kas no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro palielina minimālo nekustamā īpašu cenas slieksni atļaujas saņemšanai. Vienlaikus aizliegts īpašumus summēt kopā. Rezultātā nekustamo īpašumu sektors sācis atdzist, par ko satraukušies nozarē strādājošie.

Politisku lēmumu ierobežot termiņuzturēšanās atļaujas Saeima pamatoja ar drošības apsvērumiem. Pieteikumu bija tik daudz, ka Drošības policija nespēja tos izvērtēt.

Tomēr, kā pieļauj Latvijas banka, nokaujot šo rūpalu, iebraukts otrā grāvī. Latvijas ekonomika, tostarp eksports, ražošanas jaudas šobrīd samazina  tempus ārēju spiedienu rezultātā, tāpēc ir apsveicamas ir jebkuras investīcijas, kas tautsaimniecību sasilda.

Saeima gan negrasās atvieglot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Tieši pretēji, atvērts likums, kas paredz aizliegt tās izsniegt Krievijas pilsoņiem. Ja paskatās statistiku, no pēdējos četros mēnešos saņemtajiem pieteikumiem, tikai trīs nav no Krievijas. Kā uzskata ekonomisti, šis ir kārtējais piemērs tam, cik ļoti Latvijas politikā pietrūkst stratēģiskas domāšanas.