"Trijos gados iziet no Covid‑19 krīzes un sasniegt izaugsmi"; valdība sāk darbu pie nākamā gada budžeta
Valdība palēnām ķeras pie nākamā gada valsts budžeta. Šodien noskaidroti tā saucamie "makroekonomiskie pamatrādītāji", atbilstoši kuriem tiks vērtētas valsts maka iespējas nosegt papildu tēriņus nākamgad. Covid-19 krīzes izraisītā ekonomikas bremzēšanās, protams, ir problēma. Bet lielākais izaicinājums atkal solās būtu naudas meklēšana mediķu algām.
Sākotnēji valdība bija iecerējusi šodien skatīt ne tikai tieši ar budžetu saistītus jautājumus, bet arī Finanšu ministrijas piedāvājumu izmaiņām nodokļos – gan attiecībā uz tā sauktajiem atvieglotajiem režīmiem, gan darbaspēka nodokļu pārbīdei, lai rastu papildu finansējumu veselības nozarei. Par šo visu koalīcija gan nespēja vienoties.
Tā vietā valdība šodien ieskicēja tādu kā rāmi, kurā politiķiem tālāk jau vajadzēs lemt par nākamā gada galveno finanšu dokumentu. Ietekme arī Covid-19 krīzei. Finanšu ministrija lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad varētu sarukt par 7% – samazinājies privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Savukārt nākamgad ekonomika varētu sākt atkopties un augt ar tempu ap 5% procentiem gadā, pieņemot, ka Latviju neskars vīrusa izplatība otrais vilnis.
Sagaidāms, ka valsts parāds šajā periodā turēsies pie 50% no IKP. Turpmākā budžeta veidošanā jau būs jādomā, kā salāgot ministriju un citu institūciju vērienīgos finansējuma pieprasījumus dažādām vajadzībām ar samērā švakajām iespējām. Sagaidāms, ka ieņēmumi budžetā būs vismaz par miljardu eiro mazāki, Covid laikos fiskālie groži gan valstīm ir noņemti.
"Mums neviens neliek veidot konsolidāciju miljards eiro apmērā, tā būtu pat lielāka nekā 2008./2009. gadā. Izeju no šīs krīzes mēs plānojam trijos gados sasniegt ar izaugsmi," pauž finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Pagaidām gan Eiropas Komisijas uzstādījumā deficīta atkāpes ir pieļaujamas investīcijām, nevis budžeta pamatizdevumiem. Attiecīgi, piemēram, mediķiem šīs koalīcijas parāds būs jāatdod citāda veidā. Tas arī bija pamatā sākotnējam nodokļu izmaiņu piedāvājumam, ko partneri izbrāķēja.
"Tas ir jārod! Šīs Saeimas vairākums nobalsoja, un šīs Saeimas vairākums ir atspoguļots valdībā. Mums ir redzējums, kā mēs to varētu izdarīt. Līdzīgi, kā mēs citu esam atrisinājuši sarunu ceļā, es domāju, ka mēs arī šo varēsim atrisināt sarunu ceļā," norāda premjers Krišjānis Kariņš (JV)
Valdība nākamā gada budžetu paredzējusi iesniegt Saeimā līdz oktobra vidum.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
