Tuvākajā desmitgadē Latvijā gaidāms būtisks elektroenerģijas patēriņa pieaugums, liecina pētījums

KPMG pētījuma rezultāti kopīgi pārrunāti ar Klimata un enerģētikas ministriju, kura kā vadošais enerģētikas politikas veidotājs vienlīdz īsteno zaļā kursa virzību Latvijā.

"Latvijā pēdējos 10 gados elektroenerģijas vidējais patēriņš gadā ir bijis 7 TWh, un šobrīd tam ir tendence samazināties. Tajā pašā laikā, lūkojoties uz atjaunojamo resursu elektrostaciju attīstītāju ambīcijām – pieprasītās jaudas apjoms no pārvades tīkla piecas reizes pārsniedz Latvijas maksimālo patēriņu," pauž AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Lai īstenotos pētījumā minētais optimistiskais scenārijs, proti, Latvijas elektroenerģijas patēriņš dubultotos, ir nepieciešama straujāka AER projektu attīstība un atbalsta mehānismi Power-to-X (P2X) tehnoloģiju attīstībai (piemēram, ūdeņraža izmantošana elektroenerģijas ražošanā).

No tā ieguvēji būtu visi – gan atjaunojamo resursu attīstītāji, gan tautsaimniecība, kurā tiktu veicinātas jaunas biznesa iespējas, gan arī sabiedrība kopumā, kas iegūtu zemākas elektroenerģijas cenas, norāda AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Lai gan novērojamas atšķirības starp pētījumā apskatītajām valstīm, kopumā tajās visās ilgtermiņā sagaidāms elektroenerģijas patēriņa pieaugums. Prognozes KPMG eksperti veikuši, pieņemot, ka no 2030. gada būs ekonomiski pamatota P2X tehnoloģiju attīstība.

Līdz 2029. gadam patēriņa pieaugums sagaidāms mērens, ko stimulēs elektromobilitāte jeb elektroenerģijas izmantošana transportā, elektroenerģijas izmantošana apkurē, kā arī vispārējs labklājības pieaugums, savukārt patēriņu bremzējoši faktori būs energoefektivitātes uzlabošanās, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un mikroģenerācijas attīstība. Tā rezultātā patērētāji mazāk elektroenerģijas saņems no tīkla, dodot priekšroku lokāliem ģenerācijas risinājumiem, piemēram saules paneļiem, minēts pētījumā.

Pētījumā tika analizētas iespējamās patēriņa tendences piecos segmentos – rūpniecībā, sabiedriskākajā un komerciālajā sektorā, mājsaimniecībās, transportā un enerģētikā, izvērtējot tos pēc astoņiem faktoriem, kas var mainīt pieprasījumu pēc elektroenerģijas – demogrāfiskajām tendencēm, izmaiņām energoefektivitātē, mikroģenerācijas apjomā, labklājības līmenī, elektromobilitātē, apkures risinājumos, kā arī tehnoloģiju, kas ļauj pārvērst elektroenerģiju kurināmajā jeb P2X, attīstībā. Pētījuma izmaksas 100% apmērā sedz Eiropas Savienības RePowerEU piešķirtais finansējums.

"Neatkarīga eksperta KPMG pētījumā piedāvātā metodika ļaus AST precīzāk sagatavot jaudas pietiekamības novērtējumu, ko AST veic, izstrādājot ikgadējo novērtējuma ziņojumu, kurā ik gadus izvērtē elektroenerģijas ražošanas un patēriņa tendences un nosaka turpmāko Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstību vismaz 10 gadu periodam," pauž Irklis.

Pētījumā ir izvērtētas P2X, īpaši ūdeņraža, tehnoloģiju attīstības iespējas Latvijā.

"Lai arī attiecībā uz šo tehnoloģiju attīstību ir liela nenoteiktība, interesi par investīcijām tajās varam novērot jau šobrīd. Šīs tehnoloģijas būtiski ietekmēs Latvijas elektroenerģijas patēriņa attīstību ilgtermiņā. Pētījuma rezultāti ļaus mums vēl precīzāk plānot Latvijas elektroenerģijas sistēmas jaudas pietiekamību, kā arī izvērtēt un pamatot elektropārvades tīkla attīstības projektus," uzsver AST valdes loceklis Arnis Daugulis.