31 cilvēkam būs policijai jāatskaitās par digitālajiem "grēkiem" – pasūtītiem kibernoziegumiem
Trīsdesmit viens Latvijas iedzīvotājs tuvākajā laikā saņems negaidītu ziņu no policijas – aicinājumu aprunāties par digitālajiem "grēkiem". Tie ir cilvēki, kas internetā pasūtījuši kibernoziedznieku rīkotos masveida uzbrukumus mājaslapām un serveriem, uz laiku tos paralizējot. Pret ko šie uzbrukumi vērsti?
Policija noskaidrojusi, ka nelegālo interneta pakalpojumu izmantojuši iedzīvotāji vecumā no 17 līdz 40 gadiem. Pārsvarā – lai ieriebtu saviem datorspēļu pretiniekiem!
Eiropola dalībvalstis vienojas kopīgā globālā operācijā "Power OFF", kuras laikā identificēti 75 000 lietotāju, kuri izmantojuši maksas portālus, lai ar digitāla uzbrukuma palīdzību paralizētu kādas interneta lapas vai servera darbību. Apzināts 31 Latvijas iedzīvotājs, kas internetā pasūtīja šādu uzbrukumu pret sevis izraudzītiem mērķiem.
"DDoS" ir atvasināts no angļu termina "Distributed Denial of Service" – latviski to sauc par atteices uzbrukumu. Shēma sekojoša: uzbrucējs savāc ļoti lielu skaitu "zombiju" datoru un ierīču, tas var būt desmitiem tūkstošu vai pat miljoni inficētu datoru, viedierīču, serveru. Visas šīs ierīces vienlaicīgi sūta milzīgu daudzumu datu vai pieprasījumu uz upura serveri, to uz laiku sagraujot.
"Atteices uzbrukumi, ar kuriem tiek pārslogota mājaslapa, tiek sūtīta viltus datu plūsma, paralizējot lapas darbību. Bieži tas tiek izmantots spēļu pasaulē, jaunieši uzbrūk, lai pretinieki zaudētu, bet tiek izmantots arī pret mājaslapām, kas piedāvā pakalpojumus, kur mērķis ir paralizēt uz stundām vai dažreiz dienām varbūt."
Kāpēc cilvēki vispār veic DDoS uzbrukumus? Motīvi ir dažādi. Bieži vien tā ir izspiešana – uzbrucēji draud: samaksā naudu, vai arī mēs tavu mājaslapu vai veikalu padarīsim nepieejamu. Noziedznieki izmanto šādu uzbrukuma veidu, lai iznīcinātu konkurentus – piemēram, e-veikalus, online kazino vai spēļu serverus.
Ir arī politiski motivēti uzbrukumi – tādi vērsti arī pret Latviju. Pērn 2. oktobrī masīvs uzbrukums vienlaikus paralizēja VID mājaslapu, latvija.lv, eParaksts.lv, Ministru kabineta portālu un daudzas ministriju un pašvaldību vietnes – tūkstošiem iedzīvotāju stundu nevarēja piekļūt svarīgiem valsts e-pakalpojumiem. Ar šādiem uzbrukumiem mēdz dižoties prokrieviskie digitālie ļaundari.
Policija secina, ka 31 apzinātais Latvijas iedzīvotājs, kas pircis DDos uzbrukumus, savas darbības nav vērsis pret valsts iestādēm. Visticamāk, lielākā daļa maksāja, lai ieriebtu saviem datorspēļu pretiniekiem, piemēram, "Counter-Strike" spēlē. Par to tagad nāksies skaidroties policistu priekšā. Un te nenostrādās taktika, izlikties, ka roka paslīdējusi netīšām.
"Ļoti apzināti viņi piedalījušies, jo veikuši arī samaksu par šiem pakalpojumiem. Ir serviss, kurā reģistrējas, veic samaksu, lai tiktu veikts šāda veida uzbrukums. (TV3: Vai šie cilvēki jau ir reaģējuši, apzināti, komunicējuši ar policiju?) Daļa ir atsaukusies, daļu arī gaidīsim ciemos – deviņas personas ir uzaicinātas ciemos uz preventīva rakstura pārrunām. (TV3: Ja nenāk ciemos, draud kriminālsods?) Sākumā vēršamies preventīva rakstura metodēm, bet ja tas nepalīdzēs, varam izmantot arī citas metodes."
Pārrunas ar pieķertajiem digitālo uzbrukumu pircējiem tiks veiktas, lai tie skaidri saprastu, ka viņu darbības ir pamanītas un nerastos lieka "apetīte" iet tālāk un izmantot uzbrukumus krietni draudīgākiem mērķiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
