Kiberapdraudējuma līmenis Latvijā sasniedzis līdz šim augstāko punktu

Vienlaikus SAB uzsver, ka lielākā daļa kiberincidentu Latvijā bijuši saistīti ar kibernoziegumiem un dažāda veida krāpšanu digitālajā vidē, kas tikai retos gadījumos tieši apdraudējuši kritisko infrastruktūru vai nacionālās drošības intereses.

"Neskatoties uz paaugstināto apdraudējumu, absolūti lielākā daļa novēroto uzbrukumu neradīja būtiskas vai ilgstoši jūtamas sekas," norāda SAB, uzsverot Latvijas kibertelpas aizsardzības institūciju spēju savlaicīgi reaģēt uz incidentiem.

Krievija saglabā galvenā kiberdrauda lomu

SAB vērtējumā naidīgu valstu kiberaktoru apdraudējums Latvijai 2025. gadā saglabājies paaugstināts, un Krievija joprojām ir galvenais kiberdraudu avots. To nosaka gan Maskavas stratēģiskie mērķi, gan Latvijas politiskais, militārais un cita veida atbalsts Ukrainai.

2025. gadā Latvijā tika piedzīvots pilns kiberuzbrukumu spektrs – no ielaušanās mēģinājumiem un ļaunprogrammatūras līdz kompromitētām iekārtām un pakalpojumu atteices jeb DDoS uzbrukumiem. Tieši šie uzbrukumi, pēc SAB vērtējuma, visvairāk apdraudēja nacionālās drošības intereses.

Vēlēšanas – bez būtiskiem kiberincidentiem

Vienlaikus SAB norāda uz pozitīvu tendenci: politiski nozīmīgi pasākumi Latvijā aizvadīti bez mērķtiecīgiem naidīgu valstu kiberuzbrukumiem. Piemēram, 2025. gada pašvaldību vēlēšanu laikā ļaunprātīgi ārēji uzbrukumi netika konstatēti.

SAB uzsver, ka tas vismaz daļēji skaidrojams ar preventīvajiem kiberdrošības pasākumiem, tostarp "CERT.lv" paveikto, stiprinot valsts iestāžu un vēlēšanu infrastruktūras aizsardzību.

Pieaug risks kritiskajai infrastruktūrai

Īpašas bažas SAB rada apdraudējums operacionālajām tehnoloģijām – sistēmām, kas nodrošina enerģētiku, ūdensapgādi, transportu un citus sabiedrībai būtiskus pakalpojumus. Aizvien vairāk šādu iekārtu tiek vadītas attālināti, bet to kiberaizsardzība ne vienmēr ir pietiekama.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) datiem gandrīz piektā daļa jeb 18,2% kiberuzbrukumu Eiropā vērsti tieši pret operacionālajām tehnoloģijām.

SAB brīdina, ka Krievijas haktīvisti ir demonstrējuši spēju un vēlmi veikt uzbrukumus industriālās kontroles sistēmām arī Latvijā, lai radītu traucējumus pakalpojumu sniegšanā, sētu bailes sabiedrībā un sodītu valstis par atbalstu Ukrainai.

Latvijā – bez kritiskiem incidentiem, bet modrība jāpalielina

Līdz šim Latvijā nopietni incidenti, kas apdraudētu kritisko infrastruktūru, nav reģistrēti. SAB norāda, ka vairums ievainojamību atklātas preventīvu pārbaužu laikā. Piemēram, 2025. gadā savlaicīgi konstatēta municipālo pakalpojumu sniedzēja sistēmu ievainojamība, kas potenciāli ļautu uzbrucējam attālināti ietekmēt pakalpojumu darbību.

"Visiem kritiskās infrastruktūras un būtisko pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams pastāvīgi uzlabot operacionālo tehnoloģiju kiberdrošību," uzsver SAB.

DDoS uzbrukumi – viļņveidīgi un piesaistīti politiskiem notikumiem

Krievija turpina viļņveidīgi īstenot DDoS uzbrukumus pret Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem. Šādi uzbrukumi parasti sakrīt ar valstiski nozīmīgiem datumiem vai politiskiem paziņojumiem.

Piemēram, 2025. gada jūlija beigās plašs uzbrukums tika veikts pēc ziņas par Latvijas uzņēmuma uzvaru starptautiskā dronu iepirkumā.

SAB atgādina, ka DDoS uzbrukumu ietekmes mazināšanai valsts pārvaldes iestādēm bez maksas pieejams centralizēts aizsardzības pakalpojums, ko finansē Aizsardzības ministrija un nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).