"ABLV" krīze: bankai izdevies pārdot trešdaļu vērtspapīru, esot gatava ierobežojumu atcelšanai

"ABLV Bank" darbību kopš pagājušās nedēļas paralizējis ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņojums par to, ka tas plāno noteikt sankcijas bankai par naudas atmazgāšanas shēmām. Šobrīd banka nepārtraukti komunicē ar uzraugiem par tālākās darbības iespējām un gaida Eiropas Centrālo bankas lēmumu atcelt pirms četrām dienām noteikto liegumu veikt naudas izmaksas no kontiem. Bankas vadība uzskata, ka finanšu iestāde tam ir gatava.

Bankai šajās dienās izdevies pārdot investoriem trešdaļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Turklāt vairāk nekā 1000 klientu esot izteikuši gatavību noguldīt bankā depozītus vairāk kā 420 miljonu eiro apmērā. Pēc "ABLV" bankas lūguma Latvijas Banka varētu piešķirt vēl aizdevumu, pretī ieķīlājot daļu no atlikušajiem vērtspapīriem. Banka iepriekš teikusi, ka būs nepieciešams līdz 480 miljoniem eiro, pirms dažām dienām Centrālā banka jau bija aizdevusi 97,5 miljonus eiro.

Tomēr vēl nopietnāks darbs tiek guldīts, lai pārliecinātu amerikāņus neieviest sankcijas pret banku, jo pretējā gadījumā bankas darbošanās iespējas kļūst neskaidras. Lai bankai veiksmīgāk risinātos sarunas, pēc paša iniciatīvas no amata atkāpies ABLV Bankas valdes loceklis Aleksandrs Pāže.

Banka plāno arī mainīt biznesa modeli, lai mazinātu augsta riska klientu klātbūtni. Šobrīd banka ar ārvalstu klientiem sadarbojas divos virzienos, vieni izmanto bankas starptautiskus norēķinu pakalpojumus un otri – aktīvu pārvaldīšanu.

Banka turpina sīki pētīt ASV pārmetumus un plāno veikt neatkarīgu auditu. Tiesa, Daudziem ziņojumā minētiem apgalvojumiem banka nevarot atrast nekādu apstiprinājumu, tajā skaitā par pārmetumiem kukuļu došanā.

"ABLV" banka līdz šim bija trešā lielākā banka, no tās nepilnu trīs miljardu eiro noguldījumiem vairāk nekā 80% klientu bija no NVS valstīm.