ANO komiteja vētī ziņojumu par rasu diskrimināciju Latvijā

37 lapaspušu garajā ziņojumā ietverta informācija par to, kas pēdējo 10 gadu laikā Latvijā paveikts diskriminācijas izskaušanā. Tostarp izklāstīti jauninājumi likumdošanā, grozījumi kriminālkodeksā un administratīvajos aktos. Tos trešdien uzklausīja ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas eksperti, kas pēcāk sniegs arī savu vērtējumu un rekomendācijas.

Andrejs Pildegovičs

Mūsu ziņojumā, mūsuprāt, pēdējos gados ir veikti būtiski uzlabojumi, pirmkārt, likumdošanas jomā, katrā ziņā, definīcijas likumos attiecībā uz naida runu, naida noziegumiem ir kļuvušas daudz skaidrākas judikatūrā, sabiedrības izpratne par diskriminācijas dažādām izpausmēm – gan pēc ādas krāsas, pēc ticības, pēc reliģijas, pēc valodas – ir kļuvusi daudz, daudz dziļāka.

Īpaši uzlabojumi rasu diskriminācijas mazināšanā vērojami pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes pārvarēšanas, jo, kad šim mērķim varēja novirzīt lielāku finansējumu, ir progresējusi arī valsts un pašvaldību sadarbība ar cilvēktiesību biroju un nevalstiskajām organizācijām. Uzlabojumus attieksmē pret citādiem cilvēkiem pamanījuši arī vairums TV3 Ziņu uzrunātie rīdzinieki.

Ernests: Jā, es domāju, ka kļūst aizvien labāk, tāda pati kā pret manas ādas krāsas cilvēkiem.

Toms: Manuprāt, Latvijā aktuāls temats.

Natālija: Manuprāt, cilvēki izglītojas aizvien vairāk.

Par paveikto diskrimnācijas izskaušanā reizi dekādē ANO komitejai atskaitās visas 175 valstis, kas pievienojušās konvencijai. Pēdējais ziņojums par Latvijas stāvokli gan bija vēl senāk – 2004. gadā.