Pētījums: 55% "Z" un "Y" paaudzes pārstāvju mainījuši darbu atalgojuma dēļ
Latvijā vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem par visizplatītāko iemeslu darba maiņai atzīst neatbilstošu atalgojumu, liecina uzņēmuma "Evolution Latvia" jauniešu darba tirgus indeksā "Jaunatne. Darbs. Vide" veiktais pētījums sadarbībā ar kompāniju "Norstat".
Uz jautājumu, kādi ir bijuši iemesli mainīt darbavietu, neatbilstošu atalgojumu vispārliecinošāk atzīmē vairākums – 59% iedzīvotāju Pierīgā. Tas ir svarīgākais arguments vismaz pusei jeb 57% respondentu Zemgalē, kam seko katrs otrais jeb 56% iedzīvotājs Rīgā un Kurzemē. Nedaudz mazāks īpatsvars konkrēto iemeslu akcentē Latgalē un Vidzemē, par ko liecina attiecīgi nepilna puse – 48% un 45% – respondentu.
"Taisnīgs atalgojums ir pamats, kas jānodrošina katram darba devējam. Latvijā ir novērojama asa uzņēmumu konkurence par ikvienu talantu un ikkatru jaunu cilvēku, kurš ienāk darba tirgū. Jaunie un topošie speciālisti var atļauties būt izvēlīgi un nesamierināties ar zemu atalgojumu."
Tikmēr otra sastopamākā atbilde ir ierobežota karjeras izaugsme, kam pievērš uzmanību katrs trešais jeb 35% respondentu.
Kļaviņa skaidro, ka uzņēmumiem jānopelna potenciālo darbinieku labvēlība un uzticība: "Jauniem cilvēkiem pastāv darba iespējas bez būtiskas pieredzes un zināšanām, jo uzņēmumi velta enerģiju un resursus, lai apmācītu topošos speciālistus. Paralēli uzņēmumi veido dažādas iekšējās attīstības programmas darbiniekiem, nodrošina vertikālās un horizontālās izaugsmes iespējas, lai atbalstītu darbinieku karjeras turpināšanu uzņēmumā," viņa saka.
Trešais visbiežāk minētais iemesls darba vietas maiņai pēc 22% aptaujāto domām ir darbs, kas nesniedz gandarījumu. Vidzemē 27% un Zemgalē – 25% to atzīst. Rīgā gandarījuma trūkumu izceļ piektdaļa jeb 21% respondentu. Savukārt vismazāko nozīmi tam piešķir 19% Latgales un 18% Pierīgas iedzīvotāju.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem piektdaļa jeb 19% respondentu par ceturto populārāko iemeslu izvirza apmācību un pašizaugsmes trūkumu.
Kļaviņa norāda, ka jauni cilvēki dod priekšroku darbam, kurā viņiem tiek radīti priekšnoteikumi, lai paplašinātu savus talantus, zināšanas un pieredzi. "Viņu prasības pēc daudzpusīgām apmācību iespējām parādās arī pētījumā, kur vairākums (94%) cilvēku izsaka vēlmi apgūt papildu prasmes darbavietā. Pieprasītākās ir svešvalodas, kam seko pašizaugsme, digitālā kompetence un vadības prasmes," saka Kļaviņa.
Toties par piekto spēcīgāko argumentu darbavietas maiņai gandrīz piektdaļa jeb 18% iedzīvotāju nosauc darba un privātās dzīves līdzsvara trūkumu. "Jāapzinās, ka Covid-19 ietekmē piedzīvotā pārslodze vilina darbiniekus visā pasaulē meklēt elastīgu darba grafiku un režīmu. Tas mūsu uzņēmuma pieredzē ir pierādījies kā viens no svarīgākajiem labumiem, jo "Evolution" piedāvātais maiņu grafiks dod iespēju attīstīt talantus, veidot savu biznesu vai ceļot krietni vien brīvāk," skaidro Kļaviņa.
Uzziņai:
"Y" jeb millenium ir tūkstošgades maiņas paaudze, kas Rietumu kultūrā dzimusi no 1982. gada līdz 2000. gadam. "Z" paaudze dzimusi laikā no 2001. gada līdz 2015. gadam, un to dēvē arī par postmillenniāļiem, "iGeneration" paaudzi, digitālajem mazuļiem, mājas/iekštelpu paaudzi.
Pētījumu par "Z" un "Y" paaudzes darbaspēka tendencēm "Evolution Latvia" kopā ar kompāniju "Norstat" realizējis 2022. gada oktobrī, intervējot 504 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 39 gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
