Ar jaunu likumu plāno būtiski ierobežot krievu valodas lietošanu; tas attiektos arī uz reklāmām, līgumiem un rēķiniem

Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likuma autori ir partijas "Konservatīvie" politiķi. Viņuprāt, likums nepieciešams, lai izskaustu krievu valodas lietošanu publiskajā saziņā.

"Mums ir Valsts valodas likums, kas cita starpā neaizliedz lietot krievu valodu, kas nosaka vien to, ka pēc cilvēku izvēles ir nepieciešama saziņa latviešu valodā. Savukārt šis likums ir tas, kas uzliek par pienākumu primāri nodrošināt valsts valodas lietošanu," pauž Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns (K).

Likums paredz, ka, izņemot atsevišķus gadījumus, ar iedzīvotājiem sazināties krieviski ir aizliegts valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī veikaliem un visdažādāko pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, bankām, telekomunikāciju un sabiedriskā transporta uzņēmumiem.

Ar klientiem krieviski drīkstētu sazināties tikai individuāli, bet tas būtu liegts saziņā ar plašu cilvēku loku. Līdz ar to krievu valodai būtu jāpazūd no reklāmām, līgumiem, rēķiniem, arī tīmekļvietnēm un internetbankām.

Ja likumu pieņemtu, izmaiņas piedzīvotu arī "Rīgas satiksmes" biļešu automāti, jo šobrīd tajos saziņa tiek nodrošināta arī krieviski.

Šodien Saeimā sākot izskatīt likumu, atbalstu tam pauda Valsts prezidenta kanceleja. "Šis likumprojekts būtu būtisks ieguldījums ne tikai valodas stiprināšanā, bet arī konkrēta reakcija uz ģeopolitisko situāciju. Un šī situācija nav tāda, kurā varētu vienkārši stāvēt malā bez reakcijas," norāda Valsts prezidenta juridiskā padomniece Anna Kontere.

Turpretī kategoriski iebildumi ir Saeimas Juridiskajam birojam, kas vērš uzmanību, ka latviešu kā vienīgās valsts valodas statuss jau ir nostiprināts Satversmē un Valsts valodas likumā. Savukārt jaunā likuma normas esot pretrunīgas un neskaidras.

"Šajā likumprojektā nav iespējams [neko] uzlabot. Tas principiāli ir greizs. Es atvainojos, bet tā tas ir. Tādēļ mēs aicinām nevirzīt," teic Saeimas Juridiskā biroja padomniece Lilita Vilsone.

Tomēr Saeimas Juridiskās komisijas deputāti likumu konceptuāli atbalstīja, oponentiem paliekot mazākumā. "Es domāju, ka izmantot pātagu, kā to paredz šis likumprojekts, ir absolūti nepareizi," uzskata deputāts Valērijs Agešins (S).

Jau ceturtdien par likumu pirmajā lasījumā plānots balsot Saeimas sēdē. Paredzēts, ka likums būs spēkā ierobežotu laiku no nākamā gada jūlija līdz 2026. gada vasarai.