Egīls no Salacgrīvas par sevi saka: "Laimīgs cilvēks." Viņš ir viens no Vītolu fonda stipendijas saņēmējiem
Daudziem talantīgiem jauniešiem ar labām sekmēm vien ir par maz, lai segtu ikdienas sadzīves izmaksas vai kvalitatīvi nodotos mācībām, nedomājot, kā samaksāt rēķinus, taču vairāk nekā 20 gadu laikā viņu vienīgā cerība bijusi Vītolu fonds – labdarības organizācija, kas saved kopā ziedotājus ar tiem jauniešiem, kuriem nepieciešama palīdzība, jo pašu ģimenēm resursu viņus izskolot nepietiek. Pa šo laiku palīdzēts jau turpat pieciem tūkstošiem studentu, vēsta TV3 Ziņas.
Egīls ir puisis no Salacgrīvas. Par sevi saka – laimīgs cilvēks. Dara to, kas patīk. Šobrīd pirmajā kursā studē vēsturi.
"Mēs bijām klasē ap deviņiem cilvēkiem, un es atceros, ka pirmo reizi, kad ienācu šajās telpās, bija interesanti, ka pēkšņi ienāc pie 50 cilvēkiem, tik liela auditorija, fantastiski kolēģi."
Tētis talantīgo zēnu pamatā audzinājis viens. Viņš ir ātrās palīdzības šoferis un piepelnās par apsargu. Aizsūtīt dēlu studēt uz Rīgu būtu bijis izaicinoši – lielās dārdzības dēļ, ja ne Vītolu fonda stipendija.
"Es nāku no vienkāršu cilvēku ģimenes… Lai Rīgā izīrētu platību, ir sarežģīti. Finansiāli grūti. Vairs pat 100 eiro par istabu nekas nav.. pārsniedz 150, 200 un vairāk. Un iztika, vienkārši ēdiens. Skatoties, kādas ir pārtikas cenas, ar visām stipendijām jāpērk lētākais, protams, ne sliktākais, ne vienmēr viss lētais ir slikts," saka Vītolu fonda stipendijas saņēmējs.
Egīla acis iemirdzas tad, kad viņš stāsta par kāri kolekcionēt.
Vērtību tieši senās lietās zēns sāka pamanīt jau 13 gadu vecumā, kad muzejā ieraudzīja pirmo patafonu. Sākās skaņu plašu kolekcija. Tam sekoja interese par dažādiem mākslas stiliem arhitektūrā, dizainā. Tagad mīļākā nodarbe ir krāmu tirdziņi un grāmatu antikvariāti.
"Interesanta grāmata, jo šeit ir Madernieka autogrāfs… Protams, cilvēki teiks, novecojusi info, bet tas stils, kā cilvēki izprata pasauli, kā to skaidroja. Vēsture ir fantastiska iespēja ceļot, pat tajās nekad neviesojoties. Esmu pārsvarā bijis tikai Baltijā, bet man patīk tā ceļošana vairāk caur grāmatām."
Egīla kolekcijā grāmatu ir visvairāk, bet atrodas arī pa kādam interjera priekšmetam, kā šis starpkaru perioda sudraba cukura trauks, vai māla dekoram, kurā vērtību spējis saskatīt tikai viņš pats.
"Šis ir Poles mākslas darbs, viņa bija Rīgas Porcelāna fabrikas māksliniece, to atradu Āgenskalna tirgū. Ļoti uzrunāja šis mākslas darbs. Izlasīju uzrakstu "Pole" un sapratu, par ko stāsts? Varbūt cilvēks nevarēja pat salasīt.. Samaksāju 2,50 eiro, un to pašu nokaulēju," stāsta Vītolu fonda stipendijas saņēmējs.
Nu jau puisis kolekcionēt sācis arī mēbeles. No izgāztuves paglābtu krēslu, kumodi un citas vērtības, galvenais – ar stāstu.
"Es vienreiz gāju gar Svētā Jāņa baznīcu, un tur bija salauzti krēsli, un es piezvanīju garīdzniekam un jautāju, vai varam ņemt krēslu? Trakākais ir, ka, krēsls ir, bet es redzēju, ka sēdeklis atkritumos. Atnāku atpakaļ, sēdekļa nav, paliek korpuss. Kā grāmatā "12 krēsli", ka tu meklē nevis tos briljantus, bet piedzīvojumus."
Talantīgi jaunieši, kuriem palīdzēts tikt pie paša galvenā, izglītības. Tādu Vītola fonda pastāvēšanas laikā jau ir tuvu pie 5000, un stipendijās izmaksāti vairāk nekā 18 miljoni eiro.
Kad 2002. gadā fonds darbu sāka, ziedojumu pietika vien 75 stipendijām. Tagad ik gadu ar fonda atbalstu studē jau 850 jaunieši no grūtiem dzīves apstākļiem, bet izcilām sekmēm.
Fonda dibinātāji sirsnīgās pusdienās šonedēļ pateicās ziedotājiem, bez kuriem šo jauniešu dzīves būtu pavisam citādas.
"Viens ir skaidrs – lielākā daļa no tiem jauniešiem, kas saņem stipendijas, ja viņiem tādas nebūtu, viņi arī augstāko izglītību nedabūtu, un tas ir milzīgs zaudējums Latvijai tādā gadījumā. Viņi visi ir ārkārtīgi talantīgi. Vidusskolēni, kuriem vairāk nekā 7,5 balles."
" Es varu būt pateicīgs fondam, ka vari iet, darīt, nav jādomā par iztiku, bet vari izdzīvot mācību procesu. Ir daudz jauniešu, kuriem viens vecāks, tas pats guļošs, vai daudzbērnu ģimene, bet tas nevar būt par iemeslu 21. gadsimtā, lai neiegūtu augstāko izglītību. Mans stipendijas ziedotājs ir uzņēmējs, mākslas kolekcionārs Andris Kļaviņš. Mani fascinē, ka fonds piemeklē ziedotājus, kuriem ir līdzīga interese ar stipendijas saņēmēju," stāsta Vītolu fonda stipendijas saņēmējs.
Un, nostājušies uz savām kājām, kādreizējie stipendiju saņēmēji nereti paši kļūst par ziedotājiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
