Armīns Meisters: Valsts kontroles secinājumi liecina par tiesiski apšaubāmu pieeju nozares atbalstam

Revidentu vērtējumā konstatētas būtiskas problēmas gan meža nozares politikas un uzņēmuma stratēģiskās plānošanas un uzraudzības procesos, gan arī valsts budžetā iemaksājamo dividenžu plānošanā un brīvo finanšu līdzekļu pārvaldībā.

Valsts kontrole norāda, ka Zemkopības ministrija vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā. Tāpat revīzijā secināts, ka ministrijas rosināto un Ministru kabineta, kā arī akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā AS "Latvijas valsts meži" 2024.–2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas. Tas esot samazinājis uzņēmuma ieņēmumus par aptuveni 49,4 miljoniem eiro.

Valsts kontroles vērtējumā šādi lēmumi pieņemti ārpus atbilstošās kompetences robežām un var tikt uzskatīti par rīcību, kas radījusi zaudējumus kapitālsabiedrībai.

Valsts kontrole Zemkopības ministrijai un AS "Latvijas valsts meži" sniegusi astoņus ieteikumus, kuru ieviešana paredzēta līdz 2028. gadam. To būtība: meža nozare darbosies pēc aktuāliem vidēja termiņa stratēģiskajiem mērķiem un skaidri definētiem rezultātiem; pirms būtisku normatīvo aktu pieņemšanas tiks mazināta to negatīvā ietekme uz vidi; uzņēmuma padomes locekļi tiks atlasīti atklātā konkursā; vidēja termiņa stratēģija tiks izmantota kā reāls vadības instruments;  kapitālsabiedrības finanšu līdzekļi nepārsniegs saimnieciskajai darbībai nepieciešamo apjomu.

Revīzijas kontekstā savu vērtējumu sniedzis arī ģenerālprokurors Armīns Misters, kurš uzsvēra, ka Valsts kontroles secinājumi, viņa skatījumā, norāda uz problemātisku un tiesiski apšaubāmu pieeju nozares atbalsta veidošanā.

Viņš norādīja, ka revīzijas secinājumi iezīmē situāciju, kur atbalsts kokrūpniecībai, viņaprāt, nav bijis ne tiesisks, ne ekonomiski pamatots,"Valsts kontroles revīzijas secinājumi ir iznīcinoši. Atbalsts nebija tiesisks un vajadzīgs ."

Kā arī meža nozares pārvaldība neesot atbilstoša saimnieciskās darbības principiem. Izskanēja, ka valsts varētu zaudēt vismaz ap 50 miljoniem eiro, neieskaitot papildu netiešos zaudējumus, kā arī ievērojami finanšu līdzekļi ilgstoši atradušies uzņēmuma rīcībā, neiekļaujoties valsts budžeta plānošanas vajadzībās.

Tāpat viņš norādīja, ka prokuratūra turpina izvērtēt ar šo jomu saistītos apstākļus, un šobrīd vēl notiek aktīva izmeklēšana kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts šī gada martā. Pēc viņa teiktā, būtiski procesuālie apstākļi īsā laikā nav mainījušies, un darbs pie pierādījumu izvērtēšanas turpinās.

Valsts kontroles secinājumi norāda uz nepietiekamu pārraudzību, stratēģiskās vadības nepilnībām un būtisku finanšu ietekmi uz valsts budžetu un uzņēmuma ieņēmumiem. Vienlaikus uzsvars likts uz nepieciešamību stiprināt pārvaldību, nodrošināt caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanu un precīzāku valsts kapitālsabiedrību finanšu vadību nākotnē.