Arvien mazāka loma ir bakalaura un maģistra grādiem, norāda RTU attīstības prorektors

Jo izglītības sistēmu un darba tirgu jau tuvākajos gados būtiski mainīs straujais tehnoloģiskais un digitālais progress. Prognozes rāda, ka 2022. gadā Latvijas darba tirgū trūks 16 000 inženierzinātņu un informācijas tehnoloģijas speciālistu.

Kā norādīja RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps, jau tagad atsevišķās jomās, piemēram, IT nozarē, uzņēmējus mazāk interesē, vai potenciālajam darbiniekiem ir bakalaura vai maģistra grāds, bet gan viņu prasmes un zināšanas, kurām apliecinājums ne vienmēr ir augstskolas diploms.

Artūrs Zeps

RTU prorektors

Jautājums ir par standartiem, ne tikai ekonomika arī tehniskā joma attīstās, ir jāattīstās arī izglītībai. Skaidri saprotams, ka nav tik viegli piedāvāt izglītību pēc noteikta standarta, kas apstiprināts kaut kādus noteiktus gadus atpakaļ, ir jāskatās, ka tam saturam ir dinamiski jāmainās līdzi, jo studējošie vēlas iegūt tieši tās zināšanas, kas ir pieprasītas tieši šodien. IT joma ir labs piemērs, tādēļ, ka bieži vien jaunieši tiek iesaistīti šajā jomā, pirms viņi vispār vēl pabeiguši savas studijas. Būtiskā lieta, ka IT joma iesaistās viņu izglītošanā, un tas ir viens no nākotnes partnerības konceptiem, kas būs arvien vairāk jāizmanto – izglītības iestādes un industrija kopīgi strādā pie jauniešu izglītības veicināšanas.