Atzinās dubultslepkavībā un pakārās izolatora tualetē: jaunas detaļas par Madonas iecirknī pašnāvību izdarījušo vīrieti

Par dubultslepkavību Madonas novadā aizturētais vīrietis izdarīja pašnāvību policijas telpās pēc tam, kad bija sniedzis liecības un atgriezies izolatorā. Viņš pakārās, izmantojot savas virsdrēbes.

Pašnāvība veikta Madonas policijas iecirkņa izolatora tualetē, kurā nav video novērošanas. Bijis jau par vēlu, kad policisti pamanījuši notikušo.

"Īslaicīgās aizturēšanas vieta jeb kamera ir atbilstoši standartam aprīkota, un tur nav nekādu āķu vai lampu, kur varētu to izdarīt. Viņš to ir izdarījis ar savu apģērbu, tur noteikti nav jābūt kādam āķim. Tas ir maldīgs priekšstats, ka vienīgais, kā var izdarīt pašnāvību, kaut kur uzmetot," norāda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Iekšējais reglaments paredz, ka aizturētā persona izolatorā jāaprauga ik pēc 15 vai 20 minūtēm. Vai tas tā ir bijis arī Madonas iecirknī, to un citus apstākļus tagad skaidros dienesta izmeklēšanā.

"Uz šodienu man nav nekāda pamata uzskatīt, ka policijas darbinieks ar savu rīcību ir ko pārkāpis, kas bijis par pamatu. Man pagaidām nav tādas informācijas," saka Ķuzis.

Valsts policija gada laikā īslaicīgās aizturēšanas izolatorā ievieto ap 6000 personu, un vidēji 25 cenšoties izdarīt pašnāvības. Uz jautājumu, vai tas nav pietiekami daudz, lai jau agrāk mainītu reglamentu un aizturētos pārbaudītu biežāk nekā ik pēc 20 minūtēm, Ķuzis atbildēja izvairīgi: "Tas būs tikai pēc šī slēdziena – mēs vērtēsim. Tas mums ir jāvērtē!"

Īpašu uzraudzību policija piemēro tikai tiem, kas pieminējuši pašnāvības izdarīšanu. Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesore saka – ja pat šajā konkrētajā gadījumā dienesta izmeklēšanā Madonas policistu nolaidību nepierādīs, taču pašnāvība policijas iecirknī uzskatāma par valsts atbildību.

"Cilvēks, kurš atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā vai apcietinājuma vietā, ir pastāvīgā uzraudzībā no valsts puses. Valstij ir jādara ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, lai šādas iespējas izslēgtu. Šī individuālā uzraudzība – policistam ir jābūt ne tikai tiesību normu zinātājam, bet psiholoģijas vismaz pamata zināšanām, lai identificētu riskus, kas pastāv," pauž LU Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga.

"Nebija nekāda pamata uzskatīt, ka viņš sev ko varētu nodarīt. Viņš to neizteica ne vārdos, ne žestos, Nebija īsta pamata par to domāt," norāda Valsts policijas priekšnieks.

Latvijas Psihiatru asociācijas vadītāja, psihiatra Elmāra Tērauda ieskatā, esot gan mazliet dīvaini, ka persona, kas pēc policijas apgalvotā neesot nožēlojusi pastrādātās slepkavības, tomēr izdara pašnāvību. No otras puses, pēc atžirgšanas no 3 promiļu reibuma, kurā tika pastrādāta dubultslepkavība, vīrietis, iespējams, sāka apzināties sekas.

"Krīt panikā, izmisumā. Medicīnā to sauc par akūta stresa reakciju, un tad veic darbības, kuras citos gadījumos nebūtu izdarījuši. Vai varbūt tieši pretēji – viņš izvērtē to, ko ir izdarījis, nožēlu neizjūt vēl šajā brīdī, bet saprot, ka iespējamās sekas ir visu dzīvi atrasties ieslodzījuma vietā. Tas viņam ir nepieņemami un nolemj to atrisināt," saka Tērauds.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), ka iepriekš kritizējis Valsts policijas priekšniekus Ķuzi par dažādām nebūšanām dienestā, izvēlējās nekomentēt notikušo Madonā līdz brīdim, kad saņems iekšējā drošības biroja veiktās izmeklēšanas atzinumu.