Baltijas valstis ir nepamatoti atteikušās uzņemt bēgļus, uzskata Eiropas Komisija
Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju izpelnījusies Eiropas Komisijas (EK) kritiku par patvēruma meklētāju uzņemšanas gaitu. Briseles vērtējumā Baltijas valstis ir nepamatoti atteikušās uzņemt bēgļus, jo viņiem izvirzītas nesamērīgas prasības. Vai tas nozīmē, ka Latvijai nāksies mīkstināt kritērijus patvēruma piešķiršanai?
Lai vairotu iespēju, ka patvēruma meklētāji spēj iekļauties Latvijas sabiedrībā, valdība ir noteikusi kritērijus, kādus cilvēkus vēlams uzņemt no bēgļu nometnēm Grieķijā un Itālijā. Tās ir ģimenes ar bērniem, cilvēki ar izglītību, svešvalodu zināšanām un darba pieredzi. Līdzīgas prasības izvirzījusi arī Lietuva un Igaunija.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Taču tas izsaucis Briseles kritiku. EK jaunākajā ikmēneša ziņojumā norādīts, ka "Igaunija, Latvija un Lietuva ir noraidījušas pārcelšanas pieprasījumus, nesniedzot pamatotus iemeslus vai pamatojoties uz iemesliem, kas nav norādīti Eiropas Savienības (ES) Padomes lēmumos.
Šie pārmetumi izteikti jau otrajā ziņojumā pēc kārtas.
Komisijas pārstāve Kristīne Liepiņa skaidro, ka Baltijas valstis atsakās dot patvērumu tikai sev zināmu iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām.
Lai gan ziņojums ir rekomendējošs, EK sagaida, ka dalībvalstis trūkumus novērš.
Taču valdību veidojošās partijas nav gatavas mainīt bēgļu uzņemšanas politiku. "Vienotība" uzskata, ka Briseles ziņojums ir apliecinājums tam, ka Latvija patvēruma lūdzējus pārbauda ļoti nopietni.
Divu gadu laikā Latvija apņēmusies sniegt patvērumu 531cilvēkam. Līdz šim uzņemti tikai 53. Tiesa gan ES ir valstis, kuras no Grieķijas un Itālijas bēgļu nometnēm tā arī nav uzņēmušas nevienu patvēruma meklētāju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
