Basām kājām, bet laimīgi – pēc pusotra gada atšķirtības Latvijā sastopas afgāņu māte ar bērniem
Lidostas Rīga pasažieri un viesi šodien bija aculiecinieki ārkārtīgi aizkustinošam mātes un bērnu atkalredzēšanās priekam. Pateicoties biedrībai Latvijas Sarkanais Krusts, apvienot izdevies nu jau otro afgāņu ģimeni. Garo ceļu uz Latviju nepilngadīgie bērni mēroja vieni paši.
Četru bērnu māti Koči lidostā sastopam īsi pirms pulksten desmitiem no rīta. Viņa ir manāmi satraukusies – pēc pusotru gadu ilgas atšķirtības viņa beidzot sastaps dēlu un divas meitas. Jaunākā jau ir kopā ar māti, un līdzi atbraukuši arī divi draudzenes bērni, kuri arī šurp atmukuši no Afganistānas un pirms nepilnām divām nedēļām līdzīgas ģimenes apvienošanas ietvaros nonāca Latvijā.
Tā kā visi devušies bēgļu gaitās, savas sejas kamerām viņi lūdz aizklāt. Taču rokas gan rāda ar vislielāko prieku. Koči ir nokrāsojusi pirkstu galus sarkanus. Afganistānā tas nozīmē, ka šī viņai ir ārkārtīgi laimīga diena.
Koči, četru bērnu māte no Afganistānas:
Es esmu ļoti laimīga! Nevaru to pat izteikt vārdos! Ir ļoti grūti aprakstīt savas izjūtas.
37 gadīgās sievietes ceļš uz Latviju atveda jaunākās meitas dēļ – palikusi bez vīra un apgādnieka, sieviete nav spējusi parūpēties par bērniem. Īpaši desmitgadīgo Elmu, kura ir smagi slima un Latvijā saņēmusi invaliditāti. Trīs vecākos, bet arī vien 12, 14 un 15 gadus vecos bērnus viņa atstāja Afganistānā.
Sarkanā krusta mentore, kas visu šo laiku strādā ar ģimeni, stāsta, ka mātei pietrūcis naudas, lai uzreiz atvestu visus četrus bērnus, bet nu mātes sapnis piepildījies.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Paciesties gan vēl nācās krietnu brīdi. Lidmašīna no Maskavas nolaidās laikā, taču dokumentu kārtošana ievilkās. Līdz beidzot, asaras slaukot, Koči varēja atkal apskaut visus savus bērnus.
Pirmais darbs pēc ierašanās bija apģērbt atbraucējus. Meitenēm kājas bija basas, silto jaku arī nebija. Par tām bija parūpējies Sarkanais krusts.
Lidmašīnas biļetes gan bija jāsagādā mātei pašai – tās izmaksāja 1200 eiro. Pavadonis būtu maksājis vēl 300 eiro, tāpēc no tā atteicās, un tālajā ceļā uz Latviju bērni devās vieni.
Latvijas Sarkanā krusta sociālais mentors Kristīne Besedina stāsta, ka ģimenes apvienošana nebūtu iespējama, ja sievietei nebūtu radinieka, kas dzīvo Eiropā. Pateicoties viņam, izdevās noīrēt dzīvokli, saņemt sociālo un medicīnisko palīdzību, slimo meitiņu iekārtot dienas centrā.
Kas tas par radinieku, kas palīdz afgāņu mātei, mentorei nav zināms, un liekus jautājumus viņa neuzdod. Tas esot atbildīgo dienestu ziņā. Galvenais, ka visa ģimene nu ir drošībā. Vienīgais, par ko afgāņi sūdzas – salstot gan.
