Bezdarba līmenis Latvijā nemainīgs, bet mazāk ekonomiski neaktīvo un jauniešu bez darba

Turpmākie dati ir par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 2,4 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 7,2 tūkstošiem. Šā gada ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,3 % un 61,7 %).

Lai gan kopš 2012. gada trešā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2023. gada 1. ceturksnī ES – 60,9 %), šī gada 2. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,2 %, savukārt Lietuvā – 66,1 %.

Samazinājies jauniešu nodarbinātības līmenis

2023. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,0 %, kas ir par 1,6 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 54,9 tūkstoši jauniešu (2022. gada 2. ceturksnī – 56,0 tūkstoši).

Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja 37,4 stundas

2023. gada 2. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,4 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 stundām mazāk nekā pirms gada.

Katrs četrpadsmitais (65,0 tūkstoši jeb 7,3 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 3,0 tūkstošiem jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7,9 tūkstošiem jeb 1,0 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Palielinājies blakusdarbā nodarbināto īpatsvars

2023. gada 2. ceturksnī 47,1 tūkstotis (5,3 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 10,9 tūkstošiem jeb 30,1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6,5 tūkstošiem jeb 16,0 % vairāk nekā 2023. gada 1. ceturksnī. Sievietes (27,4 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (19,7 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1–10 stundas (42,2 %), bet 32,2 % nostrādāja 11–20 stundas.

10,5% darbinieku strādāja attālināti

Šā gada otrajā ceturksnī 10,5% jeb 80,7 tūkstoši darbinieku strādāja attālināti, kas ir par 2,9 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (83,6 tūkstoši jeb 11,0 %), bet par 2,3 tūkstošiem jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (78,4 tūkstoši jeb 10,2 %). No attālināti strādājošajiem 59,8 % bija sievietes un 40,2 % vīrieši. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,1 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, attiecīgi 35,9 % vīriešu un 36,3 % sieviešu. 32,9 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, 18,8 % – vecuma grupā 45–54 gadi, bet vismazāk (12,1 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,4 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (4,9 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 54,3 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 44,0 % finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 20,3 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, nedaudz mazāk (17,8 %) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Viszemākais (4,0 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos (Q–U).

Attālināti strādāja 26,1 % vecāko speciālistu, 24,0 % vadītāju, 15,4 % speciālistu un 12,5 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2023. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju.

Šā gada pirmjā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā – 6,4 %, kas bija par 0,1 procentpunktu augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā – 6,3%. Otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā – 6,7%, bet augstāks nekā Lietuvā – 6,0 %.

Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 29,7 %

Šā gada 2. ceturksnī 31,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,7 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,0 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 10,6 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, ir samazinājies par 2,7 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 1,8 tūkstošiem.

Šā gada otrajā ceturksnī bija 17,9 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 2,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,8 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 29,7 % – par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, bet par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Samazinājies jauniešu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā

Šā gada 2. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 9,6 % bija jaunieši (15-24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 5,8 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 4,8 procentpunktiem.

Arī jauniešu bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bija 9,6 %, kas ir par 5,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 3,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3,9 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,8 tūkstošiem.

33,2 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 66,8 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits

2023. gada otrajā ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,2 %) jeb 430,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tas ir nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 10,6 tūkstošiem jeb 2,4%, bet gada laikā – par 4,7 tūkstošiem jeb 1,1 %.

3,7 tūkstoši jeb 0,9 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,3%, bet 2023. gada 1. ceturksnī – 0,7%.

Šā gada otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju.