Bijušais NBS komandieris apšauba Krievijas spēju veikt tiešu konvencionālu iebrukumu NATO

Eksperts vērtēja, ka Krievija no vienas puses lielās ar saviem panākumiem Ukrainā, taču šie "panākumi" radušies ar ļoti lieliem resursiem un zaudējumiem.

Savukārt ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa vizīte Maskavā atgādinot iepriekšējā CIP vadītāja vizīti Krievijā 2021. gadā, lai nodotu ASV brīdinājumu neuzsākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šāda vizīte, acīmredzot, ir iestrādāts mehānisms, kā brīdināt Krieviju, vērtēja Maklakovs.

Noskaties: CIP priekšnieka pēkšņā vizīte Maskavā bija brīdinājums neuzbrukt Baltijas valstīm

"Krievija tiek iedzīta stūrī un, acīmredzot, tai rodas daudz un dažādu domu, kas liktu rietumiem atteikties no atbalsta Ukrainai," piebilda eksperts.

Lai arī par Krievijas draudiem NATO jau tiek publiski runāts un diskutēts kopš kara sākuma Ukrainā, eksperts uzskata, ka Krievijai militārie un cilvēkresursi ir nepietiekami plašam konvencionālam iebrukumam. "Tiešu konvencionālu iebrukumu es gan apšaubu. Tad ir jāmobilizē milzīgas cilvēku masas," piebilda eksperts.

Vienlaikus eksperts atgādināja jau specdienestu un amatpersonu regulāri paustās bažas, ka Krievija var NATO teritorijā organizēt sabotāžas, kiberuzbrukumus un hibrīdoperācijas.

Kā vēstīts, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam "Politico" trešdien apgalvojušas divas informētas personas.

Retklifa "vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm", izteicies viens no avotiem.

Otrs avots piebildis, ka CIP direktors centies Maskavu arī pārliecināt mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Irānai.

Iepriekš arī laikraksts "The Wall Street Journal" trešdien vēstīja, ka Retklifs brīdinājis Krieviju neuzbrukt NATO dalībvalstīm.

Saskaņā ar Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pausto militārā apdraudējuma līmenis un novērtējums nav mainījies un tiešu Krievijas iebrukuma draudu risks šobrīd ir zems.

Valsts prezidents gan norāda, ka joprojām ir iespējamas dažādas sabotāžas, kiberuzbrukumi un hibrīdoperācijas. Faktiski Latvija un citas NATO un Eiropas Savienības valstis ar tām saskaras regulāri. Gan iekšlietu sistēma, gan Nacionālie bruņotie spēki un NATO sabiedrotie veic pasākumus, lai šādas darbības novērstu, viņš norāda.