Birkavs Skrundas lokatora lietu pārrunājis ar ASV izlūkošanas aģentiem CIP
Līdz šim nezināmus faktus par Skrundas lokatora spridzināšanu 4. maijā atklās TV3 Ziņu dienesta filma "Atbrīvošana. Skrundas lokators", tostarp, kāda bija ārzemju specdienestu ietekme.
Par to atklāti stāsta tā laika ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Krievija par varītēm centusies lokatoru saglabāt, taču ASV pusei Skrunda bija mazs, bet tomēr – dadzis acī.
"Tad, kad es biju vizītē ASV, man bija tikšanās ar Centrālo izlūkošanas pārvaldi, kura precīzi nodemonstrēja visu to loku, kurā tika izvietotas jebkāda tipa radiolokācijas stacijas. Jau tajā laikā bija tajā sistēmā Krievijai caurumi, tāpēc amerikāņi uzskatīja, ka, nojaucot Skrundas lokatoru, viens caurums vairāk vai mazāk nav liela problēma. Bet Krievija centās pierādīt, ka Skrundu drīkst nojaukt tikai tad, kad Baltkrievijā pabeigs jauno lokatoru. Skrundas lokatora gatavība bija apmēram 99, 95 procenti. Jaunais lokators bija gandrīz pilnīgi gatavs!" atminas Birkavs.
Toreizējais prezidents Guntis Ulmanis raksturo politisko fonu:
"Amerikāņi bija ieinteresēti draudzēties ar Krieviju. Klintons ļoti simpatizēja Krievijai, cik nu viņu iespējas bija. Viņš nebija ne izteikumos, ne uzvedībā agresīvs attiecībā pret Krieviju. Klintons ļoti, es pat teiktu, iemīlēja Baltijas valstis. Un zināmā periodā tas aizgāja. Te ir tas moments, ko bieži vien neuztver, kas šobrīd vairs nav iespējams, jo šobrīd tikai skarbi vārdi skan. Toreiz spējam apmainīties arī ar ļoti draudzīgiem žestiem. Un Klintons tajā laikā lūdza savu sekretariātu, lai paziņo man, lai es neizslēdzu telefonu ne dienu, ne nakti, jo varbūt zvans jebkurā brīdī par dažādu notikumu attīstību. Jūrmalā toreiz telefoni bija ieslēgti cauru diennakti un sēdēja cilvēks, kurš dežurēja, lai sagaidītu zvanu no Klintona. Un gala rezultātā Klintons piekrita atbraukt uz Latviju vizītē."
