Birojā pirts? Uzraugi skaidro, kā darbam lielā karstumā nekļūt par mokām

Valsts darba inspekcija (VDI) izstrādājusi informatīvo materiālu par drošiem apstākļiem karstā laikā. VDI atgādina, ka darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats.

Kā padarīt darba vietu vēsāku:

• censties saglabāt vakara vēsumu, pēc iespējas ilgi vēdinot telpas vakaros;
• darba laikā atvērt logus un durvis pēc iespējas plašāk, tā palielinot dabīgo ventilāciju;
• censties nelietot tādu grīdas segumu, kas saglabā siltumu;
• logiem lietot aizkarus vai žalūzijas, lai aizsargātos no tiešiem saules stariem;
• darba devējs un darbinieks vienojas par darba laiku – nosakot darba pārtraukumus vai nobīdot darba stundas uz vēsāko diennakts laiku (rītos, vakaros);
• jāierīko ventilācija, jo gaisa kustības palielināšanai palīdz piespiedu ventilācija, kas izvada sasilušo gaisu un ievada vēsāku;
• gaisa cirkulācijai lietot elektriskos ventilatorus;
• uzstādīt gaisa kondicionieri, kas nodrošina darba telpā komfortablu gaisa temperatūru, mitrumu un kustības ātrumu.

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi. Uz likuma pamata ir izstrādāti 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās", saskaņā ar kuriem darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu (gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu, gaisa kustības ātrumu) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīga darba veikšanai. Šo noteikumu 1. pielikumā ir atrunātas darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes. Fiziskā slodze ir iedalīta trīs kategorijās:

• I kategorija – darbs, kas nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana) – darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 20-28 grādiem pēc Celsija, gaisa kustības ātrumam 0.05-0.15 m/s;
• II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi) – darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 16-270C, gaisa kustības ātrumam 0.1-0.4 m/s;
• III kategorija – smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana) – darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 15-26 grādiem pēc Celsija, gaisa kustības ātrumam 0.2-0.5 m/s
  Gaisa relatīvajam mitrumam jābūt robežās no 30 līdz 70%.

Šīs prasības ir obligātas pēc 2010. gada 1. janvāra izveidotām darba vietām.

Vispirms saruna ar darba devēju, pēc tam iesniegums VDI

Kā "tv3.lv" skaidro VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna, ja darba vietā nav piemēroti apsātkļi darbam karstumā, darbiniekam vispirms jāvēršas pie darba devēja, mēģinot risināt radušos situāciju. Risinājumi var būt dažādi, tostarp, darbs attālināti, ja tas ir iespējams, vai darba laika maiņa.

Sūna atzīmē, ka normatīvajos aktos nav konkrēta saraksta ar to, ko nepieciešams ierīkot darba vietā, lai vidi padarītu piemērotu karstajam laikam. "Tā ir darba devēja un darbinieka sadarbība tajā, kas tiek darīts," teic eksperte.

Vai ir kādas darbinieku prasības, kurām darba devējam ir tiesības atteikt? Sūna norāda, ka nebūtu korekti pieprasīt, piemēram, konkrēta modeļa kondicionieri. Citādi darbinieka lūgumus nepieciešams uzklausīt un iespēju robežās ieviest.

"Šis process nav vienreizējs. Viss izriet no darba aizsardzības būtības, kur apstākļi jāparedz uz priekšu. Piemēram, šodien ir auksti, tāpēc liekam sildītāju. Pēc mēneša iestājas vasara, ir karsts, nepieciešams atvēsināt telpas. Tomēr, ja tas netiek darīts, darbiniekam ir slikti, viņš nestrādā, krītas produktivitāte, var būt arī veselības problēmas. Tas ir kopīgs dialogs, lai visi varētu strādāt," akcentē eksperte.

Viņa arī norāda – ja tomēr ar darba devēju nav iespējams rast kopīgu valodu, tad darbinieks var vērsties VDI ar rakstisku iesniegumu. Tad inspektori dodas pārbaudē vērtēt, kādi ir apstākļi, ko darba devējs ir darījis vai plāno darīt, lai uzlabotu darba vidi. "Tomēr katru gadu siltajā laika periodā kādā brīdī ir karstāks nekā ierasts, kas nav pārsteigums. Un ja darba vidē pastāv kāds risks, tomēr kaut kas ir jādara," piebilst Sūna.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojos, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Sūna apstiprina, ka VDI gadu no gada saņem sūdzības, kurām ir sezonāls raksturs – tās saaktivizējas tieši šādā, proti, +30 grādu, karstumā. "Varbūt kaut kas nav izdarīts, nav paredzēts tik ātri vai ir ieplānots veikt vēlāk," pastāsta eksperte.

Tāpat VDI sniedz konsultācijas. "Ir darbinieki, kas strādā karstos darba apstākļos un painteresējas, kā jābot. Tad skaidrojam. Ir arī dažādi informatīvie materiāli," stāsta Sūna un vēlreiz atgādina: "Jāmēģina sākt ar dialogu, ja tas neveidojas, jālūdz mūsu palīdzība."

Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru, kā arī piemērot administratīvo sodu vai apturēt iestādes darbību, ja nepiemērotie darba apstākļi apdraud nodarbināto dzīvību un veselību.