Biškopji apbruņojas ar informācijas tehnoloģijām

Pašlaik vēl daudz darāmā, taču projekta noslēgumā paredzams, ka viens bitenieks, izmantojot īpašus sensorus, varēs ievākt vairāk un kvalitatīvāku medu, darot to arī ar mazākām izmaksām.

Vairāki stropi tiek aprīkoti ar svariem, temperatūras sensoriem, videokamerām – visas palīgierīces ļauj biteniekam attālināti sekot notiekošajam stropos. Noteikt to, vai ir jādodas pie kāda no stropiem.

"Bišu dravas bieži atrodas 100 km rādiusā uz visām debess pusēm. Šāds monitorings uzreiz parāda, kad varu ieplānot, kur man jāskrien ātrāk un kur var vēlāk. Līdz ar to var ietaupīt laiku un palielināt bišu dravas un iegūt vairāk, lētāku medu," stāsta bitenieks Jānis Vainovskis.

Pašlaik ar sensoriem ir aprīkoti pieci stropi, dati no tiem tiek apkopoti, un vēlāk tos varēs izmantot, lai izdarītu dažādus secinājumus par to, kā uzlabot medus ražu.

Latvijas Interneta asociācijas vadītāja Ina Gudele norāda, ka projekta mērķis ir izveidot iekārtas, kas varēs palīdzēt Latvijas biteniekiem. Kopš projekta sākuma pagājis tikai gads, tāpēc pašlaik joprojām turpinās vēl pareizā ceļa meklēšana.

"Galvenās atklāsmes tādas, ka esam sapratuši, kas vajadzīgs vēl, jo, uzsākot projektu, bez šaubām tika veidotas analīzes, pētījām citu valstu pieredzi," turpina Gudele.

Piemēram, Vācijā izstrādātās iekārtas ir ļoti dārgas un Latvijai īsti neder. Latvijas projekta dalībnieki vēlas iet tādu ceļu, kas noslēgumā ļaus izveidot samērā vienkāršas, uzticamas un lētas iekārtas, kas uzlabos medus ražu. Projekts turpināsies līdz februārim, pēc tam plānots iegūt finansējumu vēl vienam pētījumu gadam.

Viena bite vidēji sver gramu, kas ļauj aprēķināt, ka vidēji lielā stropā strādā no pieciem līdz sešiem kilogramiem jeb 5000 līdz 6000 bišu.

Stropa viducī normāla temperatūra ir 35,5 grādi pēc Celsija. Kad strops pārpildīts un ir karsts laiks, tad bitēm jābrauc palīdzēt, to var netieši norādīt paaugstināta temperatūra stropā.