Bērnudārza audzinātāja iztaujā Saeimas krēslu pretendentus, kā paaugstināt pedagogu zemās algas un profesijas prestižu

Kā Latvijai izkļūt no “nabadzības slazda”?
Latvijā, tāpat kā daudzās valstīs pasaulē, mainās tautsaimniecības struktūra, samazinās strādnieku skaits, aug apkalpošanas joma. Apkalpošanas darbs kļūst noteicošais un diktē visas tautsaimniecības ievirzi. Apkalpošanas darbinieku zemais atalgojums liek meklēt papildus ienākumus, palielinot slodzi, samazinot laiku atpūtai, ģimenei, jaunu zināšanu meklēšanai, jaunu horizontu ieraudzīšanai. Cilvēkus spiež uz sīkām blēdībām, nodokļu nemaksāšanu, aplokšņu algām un likumu apiešanu. Bailēs par sava nožēlojamā stāvokļa pasliktināšanu daudzi atsakās no protestiem, neprasa pienācīgu samaksu par savu darbu, pakļaujas varas šantāžai. (Mediķi “labprātīgi” atsakās no palielinātas samaksas par virsstundu darbu!) Spējīgākie, aktīvākie pamet valsti, pārējie mēģina pielāgoties, izlūdzoties no varas sīkas dāvaniņas nenozīmīgu nodokļu atlaižu un nepietiekamu pabalstu veidā. Nabadzības nospiestie vecāki nespēj ne paši sameklēt sev kaut ko labāku, ne arī palīdzēt saviem bērniem atrast izeju, kaut ko mainīt šeit – Latvijā. Primitīvākais risinājums – meklēt palīdzību ārpusē, kļūst arī vienīgais dominējošais un bēgšana uz ārzemēm, kur arī neviens mūs negaida, kļūst par šķietamo glābiņu. Latvija nonāk “nabadzības slazdā”.
Latvija no Eiropas nabadzīgākās valsts statusa var izrauties, ja Latvijas iedzīvotāji spēs būtiski paaugstināt savu kvalifikācijas līmeni, tas ir – savu izglītības līmeni. Izšķirošie ir divi posmi:
a) pirmsskola, kura ieliek pamatus, rada attieksmes, motivāciju, ievirzi visai dzīvei;
b) augstskola, kura dod vajadzīgās, pasaules līmeņa jaunākās zināšanas un prasmes, pietiekamas vissarežģītāko tehnoloģiju veidošanai un izmantošanai.
Pirmsskolai ir jāstrādā ciešā kontaktā ar vecākiem, ģimeni, lai pildītu Latvijas Satversmē noteiktos uzdevumus tikumības veidošanā. Patriotisms, uzticība viens otram, savai valstij, savai apkārtnei ļauj būtiski samazināt izdevumus drošības un kārtības uzturēšanai, savstarpējām kontrolēm un līgumu izpildei, sākot ar izdevumiem cietumiem, kuros labo skolas, vispirms jau pirmsskolas kļūdas, un beidzot ar dažāda veida pašapkalpošanos un “dalīšanās ekonomikas” izmantošanu milzīgā tirdzniecības tīkla un reklāmas (supermārketu, veikalu ķēžu, banku utt.) vietā. Motivācija sadarboties, savstarpēja uzticība, radošums tiek veidoti ģimenē, līdz 4 gadu vecumam ieliekot rakstura pamatus un tālāk nostiprinot pirmsskolā, mazāk skolā. Skolā un tālāk dzīvē jau notiek vairāk tikumības korekcijas, kļūdu labošana un uz tikumības pamata veidotu dažādu prasmju apgūšana.
Bērna personības veidošanai vispiemērotākā vide ir bērna attīstībai labvēlīga ģimene, tāpēc vislielāko uzmanību, tai skaitā no valsts puses, jāvelta ģimenei. (Bērnu nami un internāti ir sliktāks risinājums par ģimeni). Jāveido valsts un pašvaldību efektīva palīdzība ģimenei, pēc iespējas lielāku daļu audzināšanas uzdevumu uzticot ģimenei. Vecākiem, kuriem, strādājot vairākās darba vietās, ar grūtībām izdodas savilkt galus kopā ģimenes budžetā, būs grūti veidot Latvijas nākotni.
“Nabadzības slazdu”, kurā pašlaik atrodas Latvija, var pārvarēt, nekavējoties uzsākot uz zinātni un modernajām tehnoloģijām balstītas ražošanas veidošanu, radot augsti apmaksātas darba vietas un nosacījumus jaunās paaudzes dzīvei ģimenē, patriotisma un tautas tradīciju gaisotnē. Ja viena no vecākiem darba ienākumi būs pietiekami ģimenes uzturēšanai, parādīsies dažādas papildus iespējas bērniem ilgāk palikt mājās. Ar skolas un pašvaldību palīdzību, dodot pietiekamu pedagoģiski metodisko konsultatīvo atbalstu ir iespējams izveidot kaimiņu sadarbību bērnu audzināšanai mājas apstākļos. Informāciju tehnoloģijas jau tagad ļauj daudzus pirmsskolas uzdevumus pilnīgi vai daļēji risināt, veidojot neklātienes tipa apmācību ģimenē, kaimiņiem sadarbojoties un skolai palīdzot.
Pareizi ievirzīti un no bērnības patriotiski, jaunieši labprātāk paliks tuvu savai kultūrai, savai tautai un, apgūstot visjaunākos sasniegumus augstskolā, spēs konkurēt ar pasaules labākajiem speciālistiem. Pārvērtības pirmsskolā un augstskolā rezultātus dos pakāpeniski, bet gaidīt nevar. Pārveidojumi jāsāk nekavējoties, saprotot, ka kavēties nedrīkst.
Juris Dzelme
Rīga, 26.09.2018.

Kam un kāpēc jārūpējas par pirmsskolu un augstskolu
Latvija ir nonākusi “zemu ienākumu un nabadzības slazdā”. Zemu algu saņemoši, papildus ienākumus un dažādas “haltūras” meklējoši cilvēki nespēj ne sev, ne saviem bērniem iegūt un uzturēt augstu kvalifikāciju un labu izglītību. Slikti apmaksāts, neinteresants darbs ar zemu prestižu Latvijā spējīgākos un aktīvākos stimulē “laimes” meklējumos pamest dzimtās vietas un doties pasaulē: no laukiem uz tuvākajiem ‘attīstības’ centriem, no turienes uz Rīgu, no Rīgas uz Eiropu, kura tagad “vaļā stāv” un vilina ar savām peļņas un vieglas dzīves iespējām. Daudzi vieglās dzīves tīkotāji aizmirst Dzimteni, pakļaujas “brīvā tirgus” globālajam neierobežotas patērēšanas aicinājumam, iekrīt ātro kredītu un citās līdzīgās lamatās.
Latviešu tauta var izdzīvot un būt laimīga, ja izdosies pārvarēt “patērētāju sabiedrības” elku “burvestību”, naudas varu. Mūsu “Gaismas pils”, kas atbrīvos no svešo elku važām un atkal vienos sašķelto, izkliedēto tautu ir mūsu mūžsenā mīlestība uz “savu kaktiņu, savu stūrīti zemes”, mūsu gudrība. Jāpārvar “brīvā tirgus” konkurences radītā cilvēku atsvešinātība, jāatjauno kaimiņu sadarbība, savstarpējā palīdzība, kooperācija. Pašvaldībām jākļūst par vietējās dzīves organizētājām un virzītājām, par interesantas, pilnvērtīgas, gudras un laimīgas dzīves centriem. Laimīgai dzīvei vajag it kā nedaudz – labu gribu, patriotismu un labu izglītību, kura ļauj izmantot savā un savu līdzcilvēku labā daudzās, arvien augošās moderno tehnoloģiju radītās iespējas.
Iespēju saraut naudas varas važas ir daudz, bet uz ātru uzvaru nevar cerēt. Jākļūst gudriem, gudrākiem par mūsu paverdzinātājiem, pasaules finanšu kapitāla valdniekiem, “banksteriem” (baņķieriem – gangsteriem), jāiemācās mīlēt savu tuvāko (nevis redzēt tikai konkurentus).
Izmaiņas nevar būt ātras un vieglas, bet, jo ātrāk sāksim virzīties pa attīstības ceļu, jo ātrāk izdosies pārvarēt virzību uz Latvijas iztukšošanu, pārvēršanu par Eiropas ražošanas “atkritumu” un imigrantu (“bēgļu”) izmitināšanas vietu ārzemju finansistu un banku interesēs.
Jāsāk ar attieksmes maiņu, attieksmes pret savu ģimeni, savu apkārtni, saviem kaimiņiem, savu valsti. Jāiepazīstina bērnus ar saviem senčiem, tradīcijām, savām mājām, savu zemi.
Raksturs un attieksmes veidojas ģimenē līdz 4 gadu vecumam, nostiprinās pirmsskolā. Skolā dod zināšanas un labo pirmsskolas kļūdas audzināšanā, ja izdodas (ja skolā neizdodas, tad kļūdas mēģina labot cietumā). Augstskolā jāsasniedz pasaules zināšanu un prasmju virsotnes (nostiprinot attieksmes), lai spētu sekmīgi dzīvot modernajā pasaulē. Ja augstskola virsotņu sasniegšanu nenodrošina, tauta un valsts nonāk svešu (gudrāku) “kungu” kalpībā.
Visai sabiedrībai nekavējoties “jāglābj” augstskola, lai tā, balstoties uz zinātni un mākslu, uzsāktu cīņu pret “nabadzības slazdu” un dotu iespēju iegūt pietiekamu kvalifikāciju un motivāciju augsti kvalificēta un augsti apmaksāta darba veidošanai Latvijā. Paralēli jāmāca un jāaudzina (un jāpāraudzina) visus Latvijā, no maza līdz lielam (“mūžizglītība”), lai sāktos darbs savā un savas valsts labā augsta prestiža darba vietās.
Pašvaldībām Latvijā jāstiprina sadarbība, kooperācija, izglītojot, atbalstot, motivējot, saliedējot visus iedzīvotājus, veidojot lokālu, dzīvotspējīgu tautsaimniecību, spējīgu pretoties globalizācijas seku negatīvajām izpausmēm. Bērnu audzināšanu un izglītošanu pēc iespējas vairāk jāpārnes uz ģimeni, nodrošinot tai vispusīgu atbalstu un palīdzību (metodisku, materiālu, finansiālu) no pašvaldību un valsts puses. Lielāko daļu bērnu dārzu un pirmsskolas uzdevumu var un vajag sekmīgi risināt ģimenēs, sadarbojoties kaimiņiem un saņemot vajadzīgo atbalstu. Ja vecāki pelnīs pietiekami, būs vieglāk iespējama bērnu audzināšanas uzdevumu sekmīga risināšana un veiksmīgu, gudru, patriotisku tautiešu vairošanās, kas nodrošinās tālāku visas tautas izaugsmi un izraušanos no “nabadzības slazda”.
Nekavējoties jāsāk 2 svarīgāko problēmu risināšana: motivējošas pirmsskolas un “gudras”
augstskolas veidošana, paralēli rūpējoties par lokālo saliedētību, patriotismu, sadarbību un par globālo zināšanu un tehnoloģiju iegūšanu.
Juris Dzelme
Rīga, 26.09.2018.