Novērotājs – godīgu vēlēšanu visu redzošā acs. Kas jāzina, lai par tādu kļūtu?

Vēlētājiem noderīgu informāciju meklē "’tv3.lv’’ sadaļā "’Kas jāzina vēlētājiem’’.

Kā skaidrots Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, novērot balsošanas norisi un balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos Saeimas vēlēšanās var:

• politisko partiju vai to apvienību, kuru saraksti kandidē 14. Saeimas vēlēšanās, pilnvaroti novērotāji;
• CVK pilnvaroti novērotāji un locekļi.
• pašvaldību vēlēšanu komisijas pilnvaroti novērotāji un locekļi;
• mediju pārstāvji.

Politiskās partija vai apvienības vēlēšanu novērošanai var izvirzīt Latvijas Republikas (LR) pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Vienā vēlēšanu iecirknī vienlaicīgi drīkst atrasties tikai divi vienas partijas pilnvarotie novērotāji.

Savukārt CVK pilnvarojuma saņemšanai var pieteikties arī LR pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 16 gadu vecumu un apguvuši CVK mācību kursu vēlēšanu novērotājiem. Tāpat CVK vēlēšanu novērošanai var izsniegt pilnvarojumu biedrībām un iestādēm, kuras nodarbojas ar politisko procesu vai vēlēšanu izpēti, starptautiskām organizācijām un institūcijām, kuras uzaicinājusi Ārlietu ministrija vai CVK.

Svarīgi – vēlēšanu novērotāji nedrīkst būt 14. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidāti!

Novērotājam nepieciešamie dokumenti

Politisko partiju vai apvienību novērotājiem vēlēšanu iecirkņa komisijai jāiesniedz pārstāvētās partija vai apvienības valdes pilnvaras devēja parakstīts pilnvarojums un personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība.

CVK un pašvaldību vēlēšanu komisiju novērotājiem nepieciešams attiecīgās vēlēšanu komisijas izsniegts pilnvarojums un personu apliecinošs dokuments. Savukārt CVK un vēlēšanu komisijas locekļi balsošanas procesu var novērot, uzrādot vēlēšanu komisijas locekļa apliecību.

Mediju pārstāvjiem, ierodoties vēlēšanu iecirknī, jāuzrāda pārstāvētā medija apliecinošs dokuments (preses karte) un personu apliecinošs dokuments.

Lai novērotu balsošanas norisi ieslodzījuma vietās, jāsaņem atļauja no ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka.

Kur pieteikties vēlēšanu novērošanai?

Vēlēšanu novērošanai var pieteikties politisko partiju un to apvienību, kuras piedalās 14. Saeimas vēlēšanās, birojos. Savukārt CVK parasti pilnvaro starptautiskos novērotājus, pētniekus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Vienlaikus Latvijas vēlētāji no 18 gadu vecuma var pieteikties par brīvprātīgajiem novērotājiem – tam iespējams reģistrēties vēl līdz 22. septembrim. Lai pieteiktos par brīvprātīgo novērotāju jāaizpilda pieteikuma forma, kurā jāizvēlas iecirknis, kuru vēlies novērot, kā arī jāiepazīstas ar balsošanas un balsu skaitīšanas kārtību vēlēšanu iecirknī.

Vai novērotāji saņem atalgojumu?

Vēlēšanu norise ir visai ilgs process, kura novērošanai jāvelta pat padsmit stundas. Līdz ar to loģisks ir jautājums – vai vēlēšanu novērotāji arī saņem kādu atalgojumu? Kā "’tv3.lv’’ norāda CVK sabiedrisko attiecību vecākais eksperts Raivis Zeltīts, vēlēšanu novērotāji par novērotāja pienākumu pildīšanu no CVK puses samaksu nesaņem.

Vienlaikus, ja novērotāju ir deleģējusi parija vai to apvienība, tā var lemt atbalstīt un motivēt savus novērotājus partijai iespējamā veidā, tostarp ar darba samaksu.

Kārtība, ierodoties vēlēšanu iecirknī

Novērotājam, ierodoties vēlēšanu iecirknī, jāpiesakās pie iecirkņa komisijas priekšsēdētāja, kurš novērotājus reģistrē Vēlēšanu gaitas žurnālā. Novērotājam vēlēšanu komisijas pārstāvim jāuzrāda tam piešķirtais pilnvarojums, kurš tiks "’iekasēts’’ uz laiku, kamēr novērotājs atrodas vēlēšanu iecirknī. Atstājot vēlēšanu iecirkni, pilnvarojums novērotājam tiek atgriezts.

Novērotāja pienākumi

Novērotāja uzdevums ir sekot līdzi, lai vēlēšanu un balsu skaitīšanas norise ir atbilstoša vēlēšanu likumā noteiktajām prasībām un CVK instrukcijām. Ja rodas bažas par vai tiek novēroti pārkāpumi, novērotāja pienākums ir nekavējoties par to informēt komisijas priekšsēdētāju vai citas atbildīgās iestādes.

Vēlēšanu novērotājam ar cieņu jāizturas pret vēlētājiem, tostarp aizliegts ietekmēt viņu izvēli un veikt aģitāciju. Tāpat ar cieņu jāizturas pret vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem.

Svarīgi – vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam ir tiesības novērotāju izraidīt no iecirkņa, ja tas traucē komisijas darbu vai aģitē!

Savukārt, runājot par iespējām vizuāli fiksēt vēlēšanu norisi, filmēt un fotografēt iecirknī var tikai ar attiecīgu pilnvarojumu.

Kas attiecas uz pienākumiem pēc vēlēšanām – vai novērotājam jāatskaitās par redzēto? Zeltīts "’tv3.lv’’ paskaidro, ka nav paredzēts, ka novērotājiem jāpilda kādi pienākumi pēc balsu saskaitīšanas. Tiesa, izņemot gadījumus, ja ir bijuši kādi pārkāpumi, uz kuriem novērotāja ieskatā iecirkņa komisijas skaidrojums nav bijis apmierinošs un tādēļ notiek komunikācija ar CVK.

Detalizētāku informāciju par vēlēšanu novērošanas kārtību meklē šeit un šeit.

Kārtējās Saeimas vēlēšanas notiks 1. oktobrī, sestdienā, no pulksten 7 līdz 20. 66 vēlēšanu iecirkņos Latvijā būs iespēja nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas – pirmdien, 26. septembrī, ceturtdien, 29. septembrī, un piektdien, 30. septembrī, dažas stundas dienā. 14. Saeimas vēlēšanās būs iespēja balsot arī 81 vēlēšanu iecirknī ārvalstīs.