Par spīti ticamai uzvarai Saeimas vēlēšanās, politologi "Saskaņai" prognozē vēl četrus gadus darbu opozīcijā

Lielākās izredzes vadīt nākamo valdību tiek dotas pašreizējam premjerministram Mārim Kučinskim. Izveidot jauno koalīciju gan būšot sarežģīti, jo jaunais parlaments solās būt ļoti sadrumstalots.

Kā liecina TV3 Ziņu rīcībā esošā socioloģisko pētījumu centra "Norstat" septembra sākumā veiktā aptauja, par iekļūšanu Saeimā reāli cīnās astoņi saraksti.

Partijas "Saskaņa" un ZZS var visai pārliecinoši justies par pārstāvniecību nākamajā Saeimā. Tikmēr pārējo sešu sarakstu veiksmi noteiks pēdējo nedēļu notikumi, un tas, par ko izlems savu balsi atdot joprojām trešdaļa neizlēmušo. Lai arī ir teju droši, ka vēlēšanās atkal uzvarēs "Saskaņa", politologi partijai prognozē palikšanu opozīcijā.

"Kas atteicas uz koalīciju ar "Saskaņu", lai tāda tiktu izveidota, ir jāizpildās diviem priekšnosacījumiem: pirmais, jābūt stabilam koalīcijas partnerim, kurš nenolec un nesašķeļas pirms šīs koalīcijas izveides, kas ir jau noticis. Un, otrkārt, Valsts prezidentam ir jānominē tāds kandidāts, kurš taisās šādu valdības koalīciju veidot. Es neredzu, kā šobrīd šie priekšnoteikumi varētu izpildīties," pauž Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Ivars Ījabs.

"Man tā šķiet, ka Latvija nenotiks politiskā zemestrīce un "Saskaņa" neveidos valdību, lai gan šādu varbūtību galīgi izslēgt nevar. Tādā gadījumā mums būs kas līdzīgs tam, kas bija 1995. gadā, kad Čevera kungs neveiksmīgi veidoja valdību, kurā bija Saimnieka deputāti, bija Zīgerists un Tautas Saskaņas partija," norāda LU profesors Juris Rozenvalds.

Šobrīd reitingi neliecina, ka KPV LV, ko daudzi salīdzina ar Zīgerista partiju un kura vienīgā no tā sauktajām labējam partijām nav novilkusi sarkano līniju sadarbībai ar "Saskaņu", varētu iegūt tik daudz mandātu, lai šādai koalīcijai būtu 51 deputātu vieta.

Ījabs arī netic, ka uz ko tādu varētu parakstīties ZZS, kuras atsevišķi politiķi ir pieļāvuši sadarbību ar "Saskaņu" un Kurzemē pat testējuši vēlētāju viedokli: "Saskaņa" būtu sajūsmā nonākt valdībā arī uz sev ļoti neizdevīgiem nosacījumiem, proti, ar neproporcionāli mazu ministru skaitu, bet tas ir ārkārtīgi nepopulāri ne tikai latviešu elitē, bet arī sabiedrībā. Es nedomāju, ka ZZS ir gatavi uz šādu scenāriju."

Līdz ar to ticamākais scenārijs ir valdība, kuras kodolu veido Zaļo un zemnieku savienība un pārējās tā sauktās labējas partijas, kurām izdosies iegūt vairāk par 5%.

"Visreālākais secinājums ir, ka koalīcijas kodols saglabāsies līdzšinējais, bet tā būs koalīcija, kas varētu sastāvēt no vairākām partijām, jo, sadalot "Vienotības" mantojumu, tur varētu būt sīkas druskas, pa pieciem un septiņiem deputātiem."

"Intriga ir par to, cik partiju veidos, jo, ja tiek iekšā visi tie, kas svārstās ap 5%, tad izveidot labēji latvisko koalīciju būs komplicēts uzdevums, tas, ka to, visticamāk, darīs Māris Kučinskis, no veselā saprāta ir diezgan skaidrs."

Lielais nezināmais, pēc ekspertu teiktā, šajās vēlēšanās ir Latvijas Krievu savienības starts. Lai gan partija noteikti nebūs pārstāvēta koalīcijā, tā var ietekmēt citu partiju iegūto mandātu skaitu.