Daugavā pie Jēkabpils ūdenslīmenis krītas, bet Pļaviņās upe pilna vižņu

Pašvaldība atver transporta kustībai tos ceļus, kas bija slēgti palu dēļ, un lēnām atgriežas pie normālas dzīves, sacīja pašvaldības priekšsēdētājs. Tiklīdz tas būs iespējams, tiks apzināti un savesti kārtībā palos cietušie ceļi, aģentūrai LETA pastāstīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).

Palos applūda lauksaimniecības zemes, meži, bet Jēkabpilī applūšanas draudu nebija un pašlaik arī tie nav gaidāmi.

Jēkabpils novadā patlaban applūdusi teritorija Gravānos, kur no krastiem izgājušas mazās upes – Saka un Pelīte. Gravānos ūdens ir ap vairākām mājām, kurām atslēgta elektrība. Cilvēki lielākoties palika savos mājokļos, jo dzīvo tur visu mūžu un ir pie pavasara paliem pieraduši, pauda Ragainis. Elektrību pieslēgs atpakaļ, kad tiks pārbaudīti sadales skapji, vai tie nav samirkuši.

Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils ir 5,89 metri, un kopš rīta, aptuveni četru stundu laikā, tas ir krities par 10 centimetriem. Zeļķos ūdens līmenis ir 8,54 metri, kas ir par 27 centimetriem zemāks kā no rīta.

Savukārt Pļaviņās ūdens no krasta gandrīz nav redzams. Straume nes vižņu masas un sablīvē tās augstos krāvumos. Starp ledus gabaliem redzami koku stumbri un kāds no krasta aiznests pontons, laipa, tā aģentūrai LETA pastāstīja Aizkraukles novada Pļaviņu pārvaldes vadītājs Andris Ambainis.

Šādi skati pie Pļaviņām nav vērojami katru gadu, stāstīja Ambainis. Šogad netipiski esot tas, ka ledus aizdambējums izveidojies pilsētas centrā. Citus pavasarus ledus krāvumi veidojas Daugavas S veida līkumā pie Bebrulejām, kas atrodas dažus kilometrus pa straumi uz augšu, bet līdz turienei tas vēl pašlaik nav nokļuvis.

Ledus, kas nāk pa Daugavu, aizspiež Aivieksti ciet, un tajā ceļas ūdens līmenis, ir applūdusi plaša Aiviekstes upes apkārtne, tostarp Aiviekstes pagasta Gostiņi. Aiviekstē notiek straujas ūdens līmeņa izmaiņas – tikko kā notiek kāda ledus kustība Daugavā, Aiviekstē ūdens līmenis sāk celties, klāstīja Ambainis.

Applūdušas arī Krustpils pagasta pļavas. Tajā vietā Daugava ir diezgan sekla, un gultne nespēj uzņemt visu ūdeni.

Pašlaik Pļaviņu HES ir pazemināts ūdenslīmenis. Tas nozīmē, ka aiz sastrēguma ir krietni zemāks ūdens līmenis, un straume veidojas zem ledus vižņu krāvuma. Pļaviņu pārvaldes vadītājs pauda cerību, ka tas palīdzēs straujāk aizplūst palu ūdeņiem.

Tomēr prognozēt, kā svārstīsies ūdens līmenis tuvākajās dienās, Ambainis neuzņēmās, jo situācija un ūdenslīmenis strauji mainās. Kamēr saglabājas silts laiks, notiek kustība, ūdens skalo ledus masu no apakšas un neļauj nodambēties.

Šogad paveicies ar to, ka no Daugavas augšteces vairs nenāk lielas ledus masas – ūdens masas nāk, ledus vairs ne. Ambainis skaidroja, ka tas siltās ziemas dēļ – lielās ledus masas aizgājušas jau janvārī.

Kā ziņots, Daugavā pie Zeļķu dzelzceļa tilta, kas atrodas starp Jēkabpili un Pļaviņām, ūdens līmenis pagājušajā naktī lēni pazeminājās, piektdienas rītā tās sāka kristies strauji, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija.

Plkst.7 ūdens līmenis noslīdēja līdz aptuveni 8,5 metru atzīmei. Ceturtdien tas sasniedza 9,56 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta – augstāko līmeni kopš 2010. gada paliem, kad naktī no 29. uz 30. martu ūdens īslaicīgi pakāpās līdz 9,65 metru atzīmei.

Pļaviņās ūdens līmenis Daugavā svārstās aptuveni pusmetra robežās, savukārt Jēkabpilī tas sācis pazemināties. Pie Līvāniem ūdens līmenis Daugavā ir stabils, pie Daugavpils un augšpus tās ūdens līmenis mazliet paaugstinās.