"Delna" LPV iecerē par Valsts prezidenta aizklātām vēlēšanām saskata nekompetenci vai negodprātību

"Delnas" ieskatā, likumprojektu sagatavojušie deputāti nodemonstrējuši vai nu kliedzoši apkaunojošu nekompetenci, vai arī veic likumdošanas darbu negodprātīgā veidā, ko, lai novērstu Saeimas prestiža iedragāšanu, būtu vēlams skatīt Saeimas Ētikas komisijā," teikts paziņojumā, kurā nevalstiskā organizācija vērtējusi LPV iesniegtos grozījumus par atgriešanos pie aizklātām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Organizācijas pārstāvji norāda, ka Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā bijušas aizklātas līdz 2019.gada 1.janvārim, kad stājās spēkā pēc "Delnas" rosinātās portāla "manabalss.lv" iniciatīvas pieņemtie grozījumi Satversmē par atklātām vēlēšanām. Pirms vairākiem gadiem virzīto, "Delnas" atbalstīto grozījumu anotācijā bijis norādīts, ka Saeimas deputātiem ir jāspēj argumentēt savu balsojumu, tāpat par atbalstu atklātām vēlēšanām notikušas konsultācijas ar iedzīvotājiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un sabiedrības viedokļa līderiem.

"Delnas" skatījumā, LPV deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa apgalvojums, ka atklātās vēlēšanas neesot sasniegušas mērķi par sabiedrības uzticēšanos, "ne vien nevar kalpot par pamatu konkrēto grozījumu ierosināšanai, bet ir arīdzan nepatiess". "Delna" ir pārliecināta, ka palielināta atklātība ļauj identificēt gadījumus, kad amatpersonas rīkojas negodprātīgi vai neievēro normatīvos aktus, tādējādi ļaujot tās saukt pie atbildības.

"Delnas" pārstāvji atsaucas uz "Eirobarometra" datiem, ka vēl pirms atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām 2018.gadā uzticību Saeimai pauda 19% respondentu, savukārt aptauja 2023.gada sākumā liecinot, ka uzticība Saeimai pieaugusi līdz 31% aptaujāto iedzīvotāju.

Pieejamie dati "nekādā mērā" neliecinot, ka kopš Satversmes grozījumu veikšanas par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu būtu ievērojami mazinājusies sabiedrības uzticība Saeimai. "Tieši pretēji – pēdējo desmit gadu griezumā šobrīd sabiedrības uzticēšanās Saeimai ir augstākajā līmenī. Attiecīgi ir pietiekoši acīmredzami, ka deputāti, gatavojot likumprojektu, vai nu nav iepazinušies ar faktiem, vai ir izvēlējušies melot," teikts "Delnas" paziņojumā.

"Delnas" ieskatā, arī arguments par nepieciešamību "pakļauties frakcijas disciplīnai" neiztur kritiku, jo deputātiem nav nedz juridiska, nedz morāla pienākuma šādai disciplīnai pakļauties un balsot pretēji savai sirdsapziņai.

"Delna" iestājas par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jo ikvienam sabiedrības loceklim un vēlētājam ir tiesības būt informētiem par deputātu izdarītajām izvēlēm, akcentē organizācijas pārstāvji.

Organizācija arī nosūtījusi Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijai vēstuli, vēršot uzmanību uz deputātu izmantoto argumentu neatbilstību deputātu Ētikas kodeksam.

Kā ziņots, Saeimas deputātu vidū iezīmējusies skepse par "Latvija pirmajā vietā" (LPV) piedāvājumu Valsts prezidentu ievēlēt aizklātās vēlēšanās, deputātu vairākumam neiekļaujot attiecīgos grozījumus šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Tagad par dokumentu, iespējams, varētu tikt lemts kārtējā sēdē ceturtdien, 30.martā. Šīs sēdes darba kārtība gan vēl nav izsludināta.

LPV frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers Saeimas sēdē sacīja, ka ir ļoti daudzi deputāti no valdošās koalīcijas, kuri negrib atbalstīt Levita pārvēlēšanu Valsts prezidenta amatā, bet frakcija to liek darīt. Deputāts uzskata, ka Levita pārvēlēšana pašreiz būtu pretēja Latvijas lielākās daļas sabiedrības interesēm.