Digitālās televīzijas lieta: Apelācijas instances tiesa vairākiem piespriež bargus cietumsodus
Trešdien pasludināts svarīgs tiesas spriedums lietā, kas savulaik izraisīja milzīgu politisku skandālu. Jau otrās instances tiesa tagad atzinusi, ka digitālās televīzijas ieviešana Latvijā 2000. gadu sākumā bija krāpnieciska afēra.
Otrās instances tiesa faktiski piekritusi pirmās instances vērtējumam, ka afēras īstenotājiem jāmaksā naudas sodi vai jāsēž cietumā. Spriedumi gan ir nedaudz koriģēti un padarīti maigāki. Apsūdzētie gan tos sola vēlreiz pārsūdzēt.
Digitālgeitas skandāls sākās nu jau vairāk nekā pirms 15 gadiem. Valsts Radio un televīzijas centram daudzos desmitos miljonu latu vērtā projektā – televīzijas pārraižu digitalizēšanā – pieteicās palīdzēt it kā partneris no Anglijas – "Kempmayer Media Limited". Taču tā izrādījās pastkastītes firma, aiz kuras slēpās vietējie darboņi ar mērķi nopelnīt uz valsts rēķina, projektu nepamatoti sadārdzinot.
Tika ierosināta izmeklēšana, un pirms trim gadiem tika nolasīts pirmās instances spriedums, atzīstot vairāk nekā desmit cilvēkus par vainīgiem krāpniecībā. 20. jūnijā kārta pienāca arī apelācijai.
Tā dēvētā digitālās televīzijas afēra ir bēdīgi slavens piemērs Latvijas tiesu sistēmas lēnīgumam. Vairāk nekā desmit gados, kopš lieta atrodas tiesā, tajā notikušas jau 315 sēdes. Un, ņemot vērā, ka daudzi apsūdzētie jau tagad paziņojuši, ka pārsūdzēs arī apelācijas spriedumu, šis skaits vēl tikai augs.
Garās tiesvedības bilance pašlaik ir šāda – pret diviem no sākotnējiem 20 apsūdzētajiem lieta izbeigta, jo viņi aizgājuši mūžībā. Pieci apsūdzētie tika attaisnoti pirmās instances tiesas spriedumā, bet vēl četri – apelācijā – pārsvarā cilvēki, kuru loma afērā bija formāla, piemēram, paraksts uz kāda dokumenta.
Savukārt deviņi apsūdzētie par vainīgiem atzīti jau divās tiesas instancēs. Starp viņiem minami arī sabiedrībā atpazīstamākie apsūdzētie kā bijušais LNT īpašnieks Andrejs Ēķis un polittehnologs Jurģis Liepnieks. Jāpiebilst, ka viņš savu iesaisti digitālās televīzijas projektā nenoliedz, bet uzstāj, ka tas bijis normāls bizness bez krāpniecības pazīmēm.
Esmu pārliecināts turpināt cīnīties. Tas ir, mēs neatzīstam ne vainu, ne pierādījumus, neko.
TV3 Ziņas: Tātad jūs jau tagad sakat, ka ies uz augstāko tiesu?
Nešaubīgi, mēs iesim arī uz ECT, vienalga, kur vien vajadzēs. Protams, mēs šādi to neatstāsim.
Nemierā ar spriedumu bija arī citu notiesāto advokāti.
Harija Krongorna advokāte Guna Kaminska
Es joprojām uzskatu, ka likums netika pārkāpts un nebija pamata šīs personas notiesāt. Visas.
Andreja Ēķa un Andreja Zabecka advokāts Dmitrijs Skačovs
Es, ja godīgi, negribu apspriest jautājumu par sodu, jo, pat ja sods nevainīgam cilvēkam tiek samazināts, tas vienalga ir netaisnīgi un prettiesiski.
Apelācijas tiesa pret notiesātajiem pārsvarā bija mazliet maigāka nekā pirmā instance, piemēram, aizstājot divu gadu cietumsodu ar gadu un 9 mēnešiem aiz restēm vai arī naudas sodu samazinot no 43 uz 41 000 eiro. Tiesnese Irēna Logina skaidroja, ka šādas izmaiņas izdarītas, jo konstatēts, kāds vainu mīkstinošs apstāklis, ko pirmā instance nebija ņēmusi vērā.
Krāpšana viņiem tika inkriminēta un par krāpšanu viņa arī tika atzīta. Bet, ja jūs dzirdējāt, tad tiesa atcēla pirmās instances spriedumu, jo mainās noziedzīgā nodarījuma apraksts – mainās mazliet apstākļi no tiem, ko konstatēja pirmās instances tiesa.
Prokurors Monvīds Zelčs savukārt vēl neatklāja, vai spriedumu varētu apstrīdēt Augstākajā tiesā. Viņš gan uzsvēra, ka pēc būtības arī apelācijas tiesa atzinusi prokuratūras viedokli par pareizo.
Es domāju, ka apsūdzības galvenās pozīcijas ir izturējušas arī apelācijas instances pārbaudi. Proti, tiesa ir konstatējusi un atzinusi, ka ir bijusi krāpšana un tā nauda, kas ir atlikums no krāpšanas, kas palika Maltā, tā arīdzan ir atzīta par konfiscējamu valsts labā, nevis atdodama attiecīgajiem krāpniekiem.
Minētā summa – 3,3 miljoni dolāru – sākoties izmeklēšanai, tika arestēta kādas starpniekfirmas bankas kontā Maltā. Tagad tos būtu jāieskaita valsts budžetā.
Jāpiebilst, ka kaut arī plaši izskanējušas aizdomas par ekspolitiķa Andra Šķēles iesaisti digitālās televīzijas afērā, piemēram, apsūdzētais advokāts Jānis Loze apelācijas instancē liecināja, ka digitālās televīzijas projektā iesaistījies tieši Šķēles uzdevumā, politiķis uz apsūdzēto sola tā arī nav sēdies. Viņš gan figurējot kādā atsevišķā no digitālās televīzijas lietas izdalītā krimināllietā, bet tā joprojām iestrēgusi prokuratūrā.
Šķēles tuvs sabiedrotais – finanšu konsultants Harijs Krongorns – gan ir dabūjis šajā lietā bargāko cietumsodu – divus gadus un 9 mēnešus cietumā. Tikpat ilgi cietumā, iespējams, būs jāpavada "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļiem Svārpstonam un Zabeckim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
