Diskutē par iespējamām izmaiņām attaisnoto izdevumu sistēmā
Kā jau katru gadu marts ir mēnesis, kad simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju steidz iesniegt savu gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus. Arī par, tā sauktajiem, attaisnotajiem izdevumiem. To ikgadējais limits gan nav pārskatīts sešus gadus, un valsts pusē uzkrājas milzu nauda, kas faktiski pienākas iedzīvotājiem.
Paralēli sākusies diskusija, ko darīt ar tā sauktajiem attaisnotajiem izdevumiem. Vai tiem noteiktais limits nav pārāk zems, varbūt no šiem atvieglojumiem jāatsakās vispār.
VID līdz šim šogad saņēmis jau 600 tūkstošu šo iesniegumu. No šīm deklarācijām vairāk nekā 200 tūkstošu ir izskatīti, un iedzīvotājiem atmaksāti 109 miljoni eiro.
Valsts ieņēmumu dienestā skaidro, ka šogad iedzīvotāju aktivitāte salīdzināma ar citiem gadiem – ne diži vairāk, ne mazāk. Cilvēki ierasti arī naski iesniedz čekus par tā sauktajiem attaisnotajiem izdevumiem, kas ļauj atgūt pārmaksāto nodokli par medicīnu, izglītību, bērnu interešu pulciņiem un citiem lietām.
"Protams, ka tā aktivitāte ir liela. Pirmajās dienās deklarācijas iesniedz pārsvarā, kur ļoti minimāli pievienoti klāt šie attaisnotie izdevumi, pārējoā periodā jau sniedz šos attaisnotos izdevumus klāt," skaidro Ilze Jankova, VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja.
Šiem attaisnotajiem izdevumiem gan ir limits, proti, 600 eiro gadā, un atlikušo pārceļ uz nākamajiem gadiem. Patlaban šī valsts ieturētā summa jau veido 160 miljonu eiro. Tas pēdējās nedēļās raisījis diskusijas par to, cik jēdzīga pašreizējā sistēma ir.
Politiķi spriež, vai nevajadzētu šos attaisnotu izdevumu griestus pacelt. Galu galā kopš 2018. gada, kad tie noteikti, Latvijā bijusi aptuveni 40% inflācija.
Pilnīgi pretēju virzienu piedāvā Latvijas Banka, proti, atteikties no attaisnotajiem izdevumiem vispār un šo naudu izmantot, lai tos pašus medicīnas un izglītības pakalpojumus padarītu pieejamākus iedzīvotājiem. Latvijā jau tā esot lieli un dažādi nodokļu atvieglojumi un sistēma dod papildu labiem arī tiem, kuriem to varbūt nemaz nevajag.
Darba grupā, kas patlaban vētī potenciālas nodokļu izmaiņas, Latvijas Bankas rosinājums netiek izskatīts, atzīst finanšu ministrs. Vienlaikus valsts maka turētājs ir ļoti skeptisks par iespējām palielināt attaisnoto izdevumu slieksni.
"Var diskutēt par inflāciju, kas ir bijusi, taču es gribētu teikt, ka šobrīd es ar lielām bažām skatos, vai valsts varēs izpildīt nodokļu ieņēmumus, kā jau es teicu ir mainījušās izaugsmes prognozes, ir mainījušās inflācijas prognozes," viedokli paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Politiķu izšķiršanās par nodokļu izmaiņām, tai skaitā attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem, sagaidāma vasarā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
