Divus gadus kopš Ukrainas kara sākuma Latvija pat nav spējusi pateikt kādiem kritērijiem būtu jāatbilst bumbu patvertnēm
Latvijā gadiem novārtā bijusi atstāta civilā aizsardzība. Vēl pirms gada runājot ar politiķiem, viņi solīja šim jautājumam aktīvi pievērsties. Bet kopš Ukrainas kara sākuma Latvija joprojām nav sapratusi, kādiem normatīviem jāatbilst bumbu patvertnēm.
Simtgadīgais Āgenskalna tirgus pēc uzcelšanas saukts par modernāko Latvijā. Jau tolaik tur bija centrālapkure, lifti, ventilācija un ietilpīgi pagrabi pazemē. Pārdzīvojis divus pasaules karus, šobrīd pēc restaurācijas tas varētu kalpot ne tikai kā tirgošanās vieta, bet arī patvērums lielu nelaimju gadījumā.
Šomēnes uz tirgu atbraukuši par civilo aizsardzību atbildīgie no Rīgas domes. Izstaigājuši pagrabus, apsekojuši komunikācijas, telpu stāvokli un aizbraukuši. Telpu platība zem tirgus ir 1600 kvadrātmetri.
"(NP: Cik tas jums var maksāt?) Šādas diskusijas pat nav bijušas, jo nav izprotamas prasības, tātad, tiklīdz tiks izstrādātas prasības par to, kam ir jābūt nodrošinātam – ventilācijai vai sanitārajam mezglam. Kas mums jau ir. Vai ir atbilstošā skaitā – es nezinu, jo nav konkrēta prasība, cik ir jābūt."
Janvārī Rīgas domē darbu sāka Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde. Tās vadītāja uzdevums ir gatavot galvaspilsētu pārvarēt dažādas krīzes. Tajā skaitā militāro uzbrukumu.
Pārvalde gada laikā secinājusi, ka tās teritorijā ir 355 objekti, kas varētu atbilst pazemes patvertņu prasībām. No tiem dzīvē apsekoti tikai nepilni 30. Pārējie pētīti uz papīra un dažādos pat vēsturiskos dokumentos. Bet kā saka domē – valsts nav spējusi nodefinēt, kādiem kritērijiem patvertnēm jāatbilst. Tāpēc pašvaldība nezinot, ko darīt tālāk.
"Būtu ļoti labi, ja būtu šis būvnormatīvs, kurš pasaka, kādiem kritērijiem viņam būtu jāatbilst. Jo tad atbilstoši mēs arī sastādītu rīcības plānu, kā šīs bumbu patvertnes varētu sakārtot."
"Diemžēl kopš kara Ukrainā ir pagājis gads un deviņi mēneši. Mēs neesam izkustējušies no vietas."
Tikai tagad par patveršanās vietām Iekšlietu ministrija un glābšanas dienests sagatavojuši informatīvo ziņojumu, kas pirms divarpus nedēļām skatīts valsts sekretāru sanāksmē. Dokumentam ir ierobežotas pieejamības statuss. Iekšlietu sektoram līdz nākamā gada jūnijam jānosaka prasības, kam jāatbilst jau esošajām patvertnēm. Bet ekonomikas ministrijai tikai līdz nākamā gada decembrim.
"Nākamais gads, bet skaidrs, ka būs noteikti smagas diskusijas par to ietekmi, kas ir šim likumprojektam un būvnormatīviem. Un to jau, protams, arī būtu grūti paredzēt. Tas jau būs atkarīgs no turpmākām diskusijām."
Tā vietā Igaunijā strādā pavisam savādāk. Tur Tallinas tehniskā universitāte kopā ar drošības speciālistiem uzreiz pēc kara sākuma sagatavoja vispārīgus kritērijus, kā patvertnes vajadzētu sagatavot atbilstoši minimālajām prasībām. Tad glābējiem iedota nauda, lai viņi kopā ar komersantiem visas vietas apsekotu. Un pilsētās izvietotas speciālas zīmes, kur cilvēkiem pulcēties, ja ārkārtas situācijā nepieciešams veikt ātru iedzīvotāju evakuāciju. Latvijā atbildīgie pat nav vienojušies, kā šādām zīmēm jāizskatās.
"Es zinu Igaunijā ļoti daudz kur, piemēram, pie tirdzniecības centriem ir pazemes garāžas, kur vienkārši viņu apzīmē viņas. Jau zina cilvēki, kuri var doties. Turp tiek sanesti ūdens krājumi. Un tur cilvēki var patverties. Ne vienmēr tas obligāti ir kaut kāds ļoti nopietns būvniecības process."
"Jautājums, uz kuru pleciem šīs finanses būs. Uz uzņēmēju pleciem, vai to valstiski risinās. Vai mēs varam nomas objektam saņem kādu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu. Piemēram, kā Somijā. Tomēr tās telpas ir ikdienā jāuztur gatavībā. Tas ir arī darbaspēks un daudzi citi nesaprotami jautājumi, par kuriem mēs esam gatavi diskutēt."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
