Eiropas zinātniskie institūti trīs gadus pētīs Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli
Jau pēc 35 gadiem zivju Pasaules okeānā būs mazāk nekā plastmasas, tā prognozē starptautiskā vides aktīvistu organizācija Greenpeace.
Šāda situācija draud izveidoties arī Baltijas jūrā. Lai saprastu, kā samazināt plastmasas atkritumu un citu bīstamo vielu ieplūdi jūrā, Latvija sadarbībā ar Igauniju, Somiju un Zviedriju sākusi jaunu vides aizsardzības projektu.
Atkritumus Baltijas jūrā galvenokārt veido plastmasas un iepakojumu materiālu atliekas. Lai sadalītos ūdenī, šādiem atkritumiem vajadzīgs krietns laiks – līdz pieciem gadsimtiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Plastmasa krājas gadiem un nekur nepazūd. Šo problēmu padziļināti gatavi pētīt trīs Eiropas zinātniskie institūti, kā arī tajā iesaistīsies Latvijas Vides izglītības fonds.
Video
Projektā apkopos datus par plastmasas atkritumu nonākšanu Baltijas jūrā, jo lēmumu pieņēmējiem trūkst zināšanu par piesārņojumu iemesliem.
Lielākā daļa jūru piesārņojošo atkritumu atrodas uz sauszemes. Plastmasas maisiņi un PET pudeles ir visbiežāk sastopamie atkritumi jūras piekrastē. Jūrā tie nonāk pavisam vienkārši – iepūš vējš.
Vidējais atkritumu daudzums uz 100 metriem Latvijas piekrastē ir 170 vienības. 57% šo atkritumu ir plastmasa.
Pilotprojektā iekļauto pašvaldību teritorijās tiks veikta izpēte par atkritumu avotiem un ceļiem uz jūru, kā arī izstrādātas rekomendācijas resursu efektīvai apsaimniekošanai atkritumu un komunālās ūdenssaimniecības sektorā. Jaunais projekts ilgs 3 gadus, to finansēs Eiropas Savienība. Projekta izmaksas ir 1 miljons eiro.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
