"Eiropols": Terorisma draudi ES saglabājas augsti

Ziņojumā "ES terorisma situācija un tendences 2022", ko "Eiropols" šodien prezentēja Hāgā, norādīts, ka apdraudējumu rada galvenokārt individuāli teroristi un galēji labēji ekstrēmisti.

Eiropu apdraud arī Ukrainas kara ietekme un oponenti valdību ieviestajiem pasākumiem cīņai ar koronavīrusa pandēmiju, secinājuši eksperti.

Ziņojuma secinājumi apstiprina, ka terorisms joprojām rada reālas un aktuālas briesmas ES, uzsvēra "Eiropola" izpilddirektore Katerina de Bole.

"Ģeopolitisko pārmaiņu laikā ES ir vairāk nekā jebkad iepriekš jāturpina savi pretterorisma pasākumi. "Eiropols" turpinās cieši sadarboties ar saviem partneriem, lai stātos pretī gaidāmajiem izaicinājumiem," viņa piebilda.

2021.gadā izmeklētāji ES valstīs reģistrēja 15 teroraktus, tai skaitā neizdevušos un izjauktus teroraktu mēģinājumus. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2020. gadā, kad tika reģistrēti 57 terorakti un teroraktu mēģinājumi, norādīts jaunajā ziņojumā.

Pērn tika aizturēti 388 terorismā aizdomās turamie, no kuriem divas trešdaļas tika aizturētas aizdomās par džihāda terorismu Austrijā, Francijā un Spānijā. 2020. gadā tika aizturētas 449 personas, bet 2019.gadā 723.

Ziņojumā norādīts, ka teroristu propaganda internetā 2021. gadā turpinājusi atspoguļot tēmas, kas saistītas ar Covid-19.

Vairākās ES valstīs un valstīs ārpus bloka paradījies tāds vardarbīgs ekstrēmisms, kas vērsts pret pandēmiju un valdību, kāds netiek saistīts ar tradicionālo vardarbīgo ekstrēmismu un terorismu, teikts ziņojumā.

"Šādas vardarbīga ekstrēmisma formas materializējās atklātos draudos, naidīgos vēstījumos tiešsaistē un dažos gadījumos tiek izmantota vardarbība," norādīts ziņojumā.

Arī karš Ukrainā rada draudus drošībai. Ekstrēmisti no ES, kuri ir iesaistījušies karā, varētu kļūt par problēmu pēc atgriešanās ES, brīdina eksperti.

Tikmēr Afganistānas nonākšana talibu varā, kā izskatās, nav ietekmējusi terorisma draudu līmeni Eiropā, secināts ziņojumā.