Eksperte aicina neveidot politiku, balstoties uz nepatiesa mīta par trūcīgajiem kā "nestrādājošiem sliņķiem"

Uzņēmīgākos jau sen gadus vilina un mudina pamest reģionus, nomales un veidot savus biznesus tuvāk centram- Rīgai, Pierīgai, lielākām pilsētām, līdz ar to paliek tuksi ciemati, lauki vispār. Gadiem arī mazās un pat vidējās zemnieku saimniecības visādi bremzētas. Skaidrs, ka grūti pretoties lielākam, veiksmīgākam. Pilsētās jau arī mazos-veikalus, darbnīcas- kā nerentablus daudzviet nācās likvidēt. Kur palika to darbinieki?-starp bezdarbniekiem, trūcīgajiem, aizbraucējiem... Protams, bija arī tādi, kam nepatika ne strādāt, ne meklēt darbu, jo bija laiks, kad izglītošanās likumīgi saistījās ar skolā iešanu, ne mācīšanos. Tagad nu mums ir paaudze, kas gan ir potenciāli darba spējīgi, bet bez izglītības, profesijas, prasmēm un vispār vēlmes kaut ko produktīvu darit, ja neskaita pabalstu gaidīšanu un bičosanu aliņiem. Var jau teikt, ka paši vainīgi, bet vai aiz visa nestāv arī valsts politika? Ja tagad Saeimā spriež pat par saviesīgiem noteikumiem, kam jābūt ar likuma spēku, vai toreiz nevajadzēja vairāk redzēt? Saka jau,ka esot, vismaz paši sevi viņi sauc par valsts varas pārstāvjiem, tad kas bija agrāk? Vispār varu vaimanāt, bet nezinu, kā kaut ko glābt tagad, redzu diezgan lielu bezcerību, jo redzams arī, ka no tā paša mazumiņa, kas vēl valstī palicis, materiālā ziņā lielākos kumosus kampj sev tie, kas tiek tam klāt.

Lai nemuld trūcīgie ir unbija slaisti visu mūžu iznemot dažas kategorijas invalīdus pārējie mūža slaisti un nespejnieku masa kas ir degradēti hau no haunības tipa es grīdas un netīru darbu neveikšu nemācīšos,necentīšos un ttttakā profesore savu ūdeni var liet sev uz galvas.