Eksperti: Latvijas Pareizticīgā baznīca nesekos Ukrainas piemēram un nemēģinās kļūt neatkarīga no Maskavas

Maskavas pārraudzībā atrodas arī Latvijas Pareizticīgo baznīca, kura konfliktu komentēt kategoriski atsakās, bet eksperti prognozē, ka Ukrainas piemēram tā nesekos.

Ziņa par divu lielāko Pareizticīgo baznīcu – Maskavas un Konstantinopoles konfliktu, pēdējai atzīstot Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību, – ir atbalsojusies arī Latvijā, jo pareizticīgie Rīgā līdzīgi kā agrāk Kijevā atrodas Maskavas pārraudzībā. Ticīgajiem Latvijā sinodes lēmums nozīmē vairākas visai nepatīkamas lietas.

Ticīgie smagi pārdzīvojot šo faktu, ka iemīļotas svētceļojumu vietas Grieķijā vai Turcijas teritorijā šinī brīdi drīkst apmeklēt kā tūrists, bet kā svētceļnieks – īsti nē. Viņi nekādā gadījumā nevarot saņemt Svēto Sakramentu jeb iet pie grēksūdzes vai saņemt Svēto Vakarēdienu.

Teologi un eksperti ir vienisprātis, ka lēmums par Ukrainas autokefāliju jeb sākto ceļu uz neatkarības pasludināšanu, ir politisks. Gan Kijevā, gan Maskavā pareizticīgo baznīca ir cieši saistīta ar valdošo eliti, un konkrētajā gadījumā Pjotrs Porošenko guvis virsroku, lai arī no kanonisku tiesību viedokļa tas noticis visai apšaubāmā veidā, jo, piemēram, Bulgārija savu autokefāliju gaidījusi 100 gadus.

Konflikts visai neērtā situācijā nostādījis Latvijas pareizticīgās baznīcas vadību. TV3 Ziņas nedēļu centās noskaidrot baznīcas oficiālo viedokli, taču – nesekmīgi.

Arī vēlāk mēģinājums uzrunāt baznīcas pārstāvjus ģimenes vērtību stiprināšanai veltītā konferencē Rīgas domē beidzās nesekmīgi. Daudzajiem mācītājiem tika stigri piekodināts ar presi nerunāt.

TV3 Ziņām izdevās noskaidrot, ka Rīgas metropolīts Aleksandrs saņēma uzaicinājumu piedalīties Krievzemes Pareizticīgās Baznīcas Svētītās Sinodes sēdē, taču neviens pārstāvis Minskā neieradās un neatbalstīja lēmumu saraut saites ar Konstantinopoli. Baznīcas mājas lapā par nozīmīgo notikumu atrodams viens strups teikums. Neoficiāli šāda pozīcija tiek skaidrota ar visai vēsajām attiecībām, kas valda starp Maskavas patriarhu Kirilu un Rīgas metropolītu Aleksandru un nevēlēšanos šķelt Latvijas ticīgos.

Eksperti gan netic, ka Latvijā varētu atkārtoties Kijevas scenārijs, jo Rīga Konstantinopoles pakļautībā bijusi īsu laiku 30 gadu beigās.

Atbilstoši baznīcas kanoniem, autokefāliju ir jāsaņem vienprātībā starp Konstantinopoli un Maskavu, un to nevar apiet, jo visas Latvijā esošās pareizticīgo baznīcas ir būvētas laikā, kad draudzes piederēja pie Maskvas jurisdikcijas.

Tomēr, ņemot vērā, cik cieši Krievijā Kremlis ir saaudzis ar Pareizticīgo baznīcu, ekspertu ieskatā Latvijas pareizticīgo vadītājiem būtu aktīvāk jākliedē bažas, ka kaut kas no tā varētu atbalsoties arī šeit.