Eksperts: Neredzu reālus ieguvumus no PVN likmju celšanas augļiem un dārzeņiem
PVN likme augļiem un dārzeņiem varētu valsts budžetā ienest papildu nodokļu ieņēmumus, tomēr nav ņemti vērā riski, kas radīs pretēju efektu – ēnu ekonomikas atjaunošanās un godīgas konkurences kropļošana – pieaugs nelegālo tirgotāju īpatsvars, kļūs grūtāk izsekot preču izcelsmes valsti un nodrošināt preces kvalitātes izsekojamību, pauž "Augļu servisa" valdes loceklis Dzintars Āboms.
Īsumā par to, ko varēsi uzzināt rakstā:
- Aug spiediens uz preces cenu un akcijas precēm
- Populārāko dārzeņu cenu izmaiņas Latvijā
- Kurus dārzeņus un augļus Latvijā pērk visvairāk?
- Kādēļ tik ļoti vēlas celt PVN Latvijas augļiem un dārzeņiem?
Kopš 2018. gada 1. janvāra Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir spēkā samazinātā PVN likme 5% apmērā. Noslēdzoties piecu gadu pārejas periodam, koalīcija 30. oktobrī ir vienojusies svaigiem augļiem un dārzeņiem palielināt PVN likmi līdz 12%. Latvijas Augļu un dārzeņu asociācijas valdes loceklis un "Augļu servisa" valdes loceklis Dzintars Āboms intervijā "tv3.lv" atklāj – viņš neredzot reālus ieguvumus no šīs likmes celšanas.
Lai arī valsts budžetā tādējādi plānots gūt papildu nodokļu ieņēmumus, nav ņemti vērā riski, kas radīs pretēju efektu – ēnu ekonomikas atjaunošanās un godīgas konkurences kropļošana – pieaugs nelegālo tirgotāju īpatsvars, kļūs grūtāk izsekot preču izcelsmes valsti un nodrošināt preces kvalitātes izsekojamību. Vistiešākajā veidā cietīs patērētāji – augļu un dārzeņu cenas veikalu plauktos pieaugs un ne katram tie būt tikpat pieejami kā agrāk. Arī mazie audzētāji cietīs un daļai var nākties pat pārtraukt uzņēmējdarbību – kopējie pārdošanas apmēri kritīsies.
Aug spiediens uz preces cenu un akcijas precēm
Uz jautājumu, kāda patlaban ir situācija nozarē, Āboms atbild – ir jāvērtē situācija pa segmentiem. Piemēram, mazumtirdzniecības tīklos ir tendence kristies svaigu augļu un dārzeņu apjomam, ko ietekmē kopējais dzīves dārdzības pieaugums un pirktspēja.
"Acīmredzot pirktspēja samazinās. Daudzas veikalu ķēdes saviem loģistikas centriem iepērk preci pa tiešo no vietējā vai ārzemju piegādātāja. Protams, tas rada arī citas problēmas, kuras pirms tam risināja vairumtirgotājs. Ir arvien lielāks spiediens uz preces cenu un akcijas precēm. Lielie veikali šobrīd rūpīgāk izvērtē sortimentu, daži to pat sašaurinot. Restorānu un sabiedriskās ēdināšanas segmentā var novērot nelielu apjoma pieaugumu, ko veicinājusi jaunu restorānu un ēdināšanas uzņēmumu atvēršanās."
Komentējot augļu un dārzeņu nozares tendences kopumā pasaulē, viņš norāda – virziens, kurā vairumtirgotāji darbojas, ir pareizs. "Aizvien modernāk ir ēst veselīgi, vairāk patērēt augļu un dārzeņu, domāt zaļi un par vidi, kurā dzīvojam. Latvijā augļu un dārzeņu vairumtirgotāji ir specializējušies katrs savā segmentā vai preču grupās. Katram ir savas stiprās puses, kur veiksmīgi cenšas darboties. Vairumtirgotājs būtībā šobrīd ne tikai pārdod augļus vai dārzeņus, bet nodrošina klientam pievienoto vērtību servisu, ņemot vērā klienta vēlmes un vajadzības," skaidro Āboms.
Kādas ir augļu un dārzeņu cenas patlaban?
Eksperts saka – patlaban ir vērojama cenu stabilizācija. Tikmēr kopumā pēdējos gados augļu un dārzeņu cenas piedzīvojušas strauju kāpumu – vidēji par 30%. Inflācijas, energoresursu, darba spēka izmaksas, neprognozējamie laika apstākļi, vistiešākā veidā ietekmēja arī augļu un dārzeņu cenu. Ja mēs paskatāmies, kā veidojas produkta gala cena, tad viena lieta, cik maksā konkrētā prece, otra ir iepakojuma cena, trešais ir loģistikas izmaksas.
Visam iepriekš uzskaitītajam cenas esot kāpušas. "Sauszemes transporta izmaksas veido salīdzinoši lielu daļu no preces vērtības, jo tālāk prece ir jāved, jo dārgāk tā maksā. Cenu kāpumu ietekmē arī mainīgā ģeopolitiskā situācija, kā arī Covid ierobežojumu postošā ietekme uz inflāciju. Kovida laikā vairākas reizes bija kāpušas jūras konteineru pārvadājumu cenas. Tās gan šobrīd ir atgriezušas normālā līmenī," skaidro Āboms.
Populārāko dārzeņu cenu izmaiņas Latvijā
"Šobrīd cenu pieaugums Latvijā audzētiem dārzeņiem ir stabilizējies, bet jāņem vērā, ka daudzi no audzētājiem, kuriem nav ražas uzglabāšanas iespēju, šobrīd cenšas pārdod izaugušo produkciju par zemu cenu, lai, tikai sākoties aukstumam, prece neaizietu bojā. Sākoties ziemai un piedāvājumam samazinoties, cenas parasti sāk pieaugt," skaidro Latvijas Augļu un dārzeņu asociācijas valdes loceklis.
Salīdzinot dārzeņu vidējo iepirkuma cenu šoruden ar 2022. gada rudens cenām, izmaiņas ir sekojošas: galda bietēm -2 centi, burkāniem mazgātajiem +3 centi, kāpostiem -10 centi, dzeltenajiem kartupeļiem -1 cents, sīpoliem +1 cents par kilogramu. "Šovasar bija būtisks cenu kāpums Latvijas tomātiem, savukārt Latvijas gurķiem cenu svārstības bija izteiktākas nekā 2022. gada ražai," papildina eksperts.
Tikmēr burkāniem 2023. gada maijā un jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo periodu bija mēnesī netipiski augsts cenu kāpums +70 centi par kilogramu. Sīpoliem cena martā, aprīlī un maijā bija uzlēkusi par +60 centiem, bet lielajiem kalibriem pat par 70 centiem par kilogramu.
"Kopumā zemas cenas vietējiem augļiem un dārzeņiem ilgtermiņā dod vairāk sliktumu nekā labumu, jo neļauj vietējiem zemniekiem nopelnīt. Var gadīties, ka, saskaitot sezonas beigās visus izdevumus un ieņēmumus, secini, ka esi strādājis "pa nullēm" vai pat ar mīnusu. Cenām ir jābūt sabalansētām. Lai pircējs var atļauties preci iegādāties, bet zemnieks augt un attīstīties," uzskata "Augļu servisa" valdes loceklis.
Cik augļi un dārzeņi maksās turpmāk?
Āboms skaidro, ka parasti augļu un dārzeņu cenu turpmāk ir ļoti grūti prognozēt. Ir pārāk daudz faktoru, kas to ietekmē. Patlaban vistiešākā veidā cenu un pieejamo apjomu ietekmē mainīgie laika aptākļi, kā piemēram, lielais sausums, karstums, lielgraudu krusa, stipri lieti, plūdi, ziemā neraksturīgi liels aukstums, kas var ražu pilnīgi vai daļēji iznīcināt.
"Vienā mirklī valsts, kas audzē un eksportē, var kļūt par valsti, kas importē augļus un dārzeņus. Spānijā un Portugālē trūkst ūdens un ir noteiktas ūdens kvotas, tas apgrūtina un sadārdzina dārzeņu un ogu audzēšanu. Šobrīd mainīgā ģeopolitiskā situācija kaimiņos un pasaulē maina un ietekmē līdzšinējo pasaules kārtību arī augļu dārzeņu jomā, vistiešākā veidā ietekmējot cenu veidošanos. Energo resursu cenu kāpums Latvijā un Eiropā liek pārskatīt, ko audzēt un no kā atteikties, lai gala cena būtu konkurētspējīga. Visā Eiropā situācija nav rožaina. Ražošanas izmaksas ir augušas. ietekmējot arī cenas augļiem un dārzeņiem, bet cilvēku maksātspēja samazinās. (…) Līdz ar to, ņemot vērā visus uzskatītos faktorus, augļu un dārzeņu cenas, visticamāk, turpinās pieaugt."
Izņēmums cenu tendenču ziņā patlaban esot Turcija, kur ir samazinājušās cenas apelsīniem, greipfrūtiem un citroniem. Tas saistīts ar lielo nacionālās valūtas Turcijas liras inflāciju un vērtības kritumu.
Kādus augļus un dārzeņus cilvēki pērk vairāk, kādus – mazāk?
"Lielāko tiesu Latvijā veikalu segmentā dominē cena un šī tendence nav mainījusies jau gadiem, drīzāk spiediens uz cenu tikai pieaug. Brīžam ir sajūta, ka netiek pirkta prece, bet tikai cena. Vai šai precei ir garša, kvalitāte un izskats – vairumā gadījumu tie nav kritēriji, pēc kuriem notiek izvēle. Kopējais dārdzības pieaugums un inflācija ir samazinājusi cilvēku reālo maksātspēju. Šajā situācijā veikali ir spiesti pielāgoties un meklēt lētākus produktus un cenas. Nopērkot labu mantu, pircējs gribēs atnākt vēlreiz. Piemēram, turku citrons izskatās labi, bet iekšā nav sulas, tajā pašā laikā citroni no Spānijas ir sulīgi, aromātiski, bet maksā dārgāk. Katrs šeit balsos ar savu maku, bet, galvenais, lai pircējam būtu izvēle."
Bioloģiskā produkcija – īslaicīgs trends
Viņš stāsta, ka pirms kāda laika ļoti populāra bija tēma par BIO produkciju. Šķita, ka tūlīt tā ieņems savu vietu veikalu plauktos un cilvēku sirdīs. Bet tiklīdz cilvēkam par to bija jāsāk maksāt daudz vairāk, interese par to stipri noplaka un tirgotājiem tas radīja tikai zaudējumus. Šobrīd bioloģiskā produkcija var pastāvēt kā nišas produkts, bet, iespējams, ka nākotnē viss var mainīties. Viņa pārstāvētajiem dārzeņu pārstrādes uzņēmumiem esot nokārtota atļauja mizot arī bioloģisko produkciju.
"Pretēji ir pircēji, kuru izvēlē cenai nav izšķirošas nozīmes un galvenais nosacījums, lai auglis un dārzenis labi garšo. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, tas notiktu dabīgā veidā. Par piemēru var ņemt vecās Eiropas valstis, kur veikalu sortimentā pamatā ir tikai pirmās kategorijas un augstākās kvalitātes prece. Mums pašiem arī ir internetveikals, kurā augļu sortiments ir plašāks, bet ar kvalitatīvākiem produktiem. Pircēji bieži izvēlas nogatavinātus avokado un mango, kuri ir garšīgi un veselīgi un kurus gribas nopirkt vēlreiz," stāsta Āboms.
Pēc viņa teiktā, situācija ir ļoti mainījusies arī ēdināšanas nozarē. "Restorāni ļoti izvērtē savu pirkuma grozu, jo cenas ir kāpušas un arī tie ēdienkartē nevar tik lielā mērā cenas kāpināt, bet, skaidrs, ka tas nav vienīgais kritērijs. Patērētājs skatās uz cenām, un ir kaut kāda robeža, līdz kurai ēdienkartē var cenas celt. Kādreiz bija vairāk ekskluzīvo un dārgo restorānu, bet patlaban arvien vairāk veras vaļā nevis dārgie restorāni, bet jauni ēdināšanas koncepti ar pieejamākām cenām. Pusdienu ēdnīcas, ātrās ēdināšanas iestādes, – burgernīcas, picērijas, suši, kebabnīcas. Tās ir vietas, kur var ātri paēst par demokrātiskākām cenām," viņš norāda.
Kā sokas ar produkcijas realizāciju restorāniem?
Tūristu skaita kritums ir ietekmējis arī Vecrīgas un Jūrmalas restorānu biznesu, atklāj Āboms. Vienlaikus viņš uzsver – priecē, ka aizvien vairāk atveras restorāni un kvalitatīvas ēdināšanas vietas ārpus Rīgas, arī Latvijas attālākajās malās.
"Covid laiks ar valdības nepārdomātajiem ierobežojumiem ļoti iedragāja šo nozari. Daudziem izveidojās lieli nodokļu parādi, kuru jūgs vēl joprojām neļauj nozarei atsperties un "ievilkt elpu". Viennozīmīgi atbalstām arī Latvijas restorānu biedrība (LRB) jau vairāku gadu garumā uzsākto cīņu par samazināto PVN likmi 12% viesmīlības nozarē," neslēpj Latvijas Augļu un dārzeņu asociācijas valdes loceklis.
Ko Latvijā pērk visvairāk?
Pirktākie dārzeņi – kartupeļi, gurķi, tomāti, burkāni, kāposti, sīpoli, bietes. Pirktākie augļi – apelsīni, banāni, āboli, mandarīni, citroni, bumbieri, arbūzi, avokado, vīnogas, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu asociācijas valdes loceklis.
Pēc viņa teiktā, pieprasījums izteikti atkarīgs arī no sezonas. "Piemēram, tagad ir rudens un šajā gada laikā izteikti pieprasa hurmu, vīnogas un granātābolus. Ziemā sākas mandarīnu, apelsīnu laiks. Pieprasījums ir ļoti sezonāls. Pavasarī, vasarā mums visiem ļoti gribas tomātus, gurķus," viņš norāda.
Vasaras sezonā – regulārs darbaspēka trūkums
"Protams, darbinieki ir uzņēmuma lielākā vērtība un patlaban rudens sezonā darbinieki pietiek. Vasaras sezonā arī "Augļu serviss" regulāri saskaras ar darbinieku trūkumu. Bieži vien cilvēki vasarā izvēlas atpūsties. Ir daudz un dažādi citi piedāvājumi gan celtniecībā, gan citos darbos. Visvairāk trūkst šoferu un pasūtījumu komplektētāju," norāda "Augļu servisa" valdes loceklis. Pēc viņa teiktā, tas ir fizisks darbs, kas prasa precizitāti un spēju koncentrēties.
Jaunie darbinieki esot jāapmāca un jāiepazīstina ar nozares darba specifiku. Covid laikā, kā arī sezonālo vīrusu uzplaiksnījumu brīžos, darbinieki slimojot masveidā, kas nopietni iedragā spēju izpildīt daļu no klientu pasūtījumiem. Arī zemniekiem un audzētājiem šī ir viena no lielākajām problēmām un viens no iemesliem, kas traucē augt un attīstīties, kāpinot ražošanas apjomus.
Kādi ir galvenie riski, ceļot PVN likmes?
"Pirmais risks ir ēnu ekonomikas atjaunošanās un godīgas konkurences kropļošana. Pieaugot ēnu ekonomikai, būs apgrūtināta iespēja noteikt preču izcelsmes valsti un nodrošināt preces kvalitātes izsekojamību. Cenu pieaugums veikalu plauktos un pārdošanas apjoma kritums. Risks, ka veikalu plauktos var parādīties zemākas kategorijas produkti par zemāku cenu, lai kompensētu cenu kāpumu. Samazinās vietējo audzētāju augļu, dārzeņu un ogu konkurētspēja un nelielākus audzētājus var izputināt. Netiks valsts budžetā iekasēts plānotais nodokļu pieaugums. Jau šobrīd politiķi minējuši, ka, nosakot 12% PVN likmi, ar to neapstāsies un likme pēc gada var tikt atjaunota pilnā 21% apmērā. Galvenais risks ir ēnu ekonomikas atjaunošanās."
Kā pēc PVN celšanas mainīsies augļu un dārzeņu cenas?
"Ja PVN likme no 1. janvāra tiks pacelta uz 12%, tad cenu kāpums veikalu plauktos būs vismaz 7%, kā arī tiešā veidā cilvēkiem mazināsies iespēja iegādāties svaigus augļus un dārzeņus. Tirgotāji var sākt meklēt veidus, kā samazināt augļu un dārzeņu cenas, iepērkot zemāku kvalitāti par lētāku cenu," viņš skaidro. Tāpat samazināšoties starpība starp veikala plauktā pieejamo importa preci ar 21% PVN un Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu cenām.
No kurienes Latvijā nāk importa produkcija?
Sadarbība ar vietējiem audzētājiem un zemniekiem, no kuriem liela daļa ir "Augļu servisa" sadarbības partneri daudzu gadu garumā un produkciju audzē speciāli uzņēmumam, esot prioritāte. Taču, kad vietējai produkcijai beidzas sezona vai nav atbilstoša kvalitāte, to sāk importēt no ārvalstīm.
Parasti, kad Latvijā beidzas produkcija, tuvākās valstis no kurienes to importē, ir Lietuva, tai seko Polija, Turcija, Itālija. Sīpolus "Augļu serviss" ieved no Uzbekistānas un Kazahstānas. Arī Nīderlande ir viena no lielākajām dārzeņu audzētājām Eiropā, kas var nodrošināt gan ar plašu sortimentu, gan labu kvalitāti. Pēdējos gados aizvien vairāk sevi tirgū piesaka jaunas eksportētājvalstis. Agros kāpostus, pirms Latvijā ir sākusies sezona, importē no Albānijas. Ļoti populāras Latvijā ir agrās zemenes no Grieķijas.
Augļkopjiem un dārzeņu audzētājiem – smags gads
"Kopumā gads audzētājiem bija smags. Pavasaris sākās ar salnām un salu, kur cieta augļkopju un ogu audzētāju dārzi. Tad sekoja sausā vasara, kas slikti ietekmēja dārzeņu ražu. Piemēram, burkānu ražu tas vietām samazināja par 50%. Tad atnāca rudens ar lietiem un daļa lielo zemnieku cīnījās, lai varētu novākt ražu un ar tehniku uzbraukt uz lauka. Daļa ražas palika nenovākta vai arī vairs nebija kvalitatīva. Par to, kāda šogad ir bijusi raža, noteikti katram zemniekam būs savs stāsts.
Kopumā zemnieki iet līdzi laikam un pielāgojas tirgotāju un pircēju prasībām. Šobrīd ar to vairs nepietiek, ka māki preci labi izaudzēt. Piemēram, sīpols kļūst par preci tad, kad ir kalibrēts pēc izmēra, kādu vajag pircējam. Tad jāsafasē maisā, piemēram, ar konkrētu svaru, tad maiss ir jānomarķē ar uzlīmi, kas norāda preces izcelsmi un citu vajadzīgo informāciju, atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām. Tad jāsakrāmē uz paletēm un, visticamāk, jāpiegādā preci klientam vajadzīgā vietā un daudzumā. Piemēram, ir gadījums, kad atbrauc zemnieks ar garšīgiem bumbieriem, bet ir problēma ar neatbilstošu iepakojumu, jo bumbieri ir sabērti banānu kastē.
Bieži neko nevajag pašiem izgudrot. Vienkārši paskatāmies uz labākajiem ārzemju audzētāju piemēriem un cenšamies iet to pašu ceļu," stāsta Āboms.
Latvijā zemenes un avenes labākas nekā ārzemēs
Pēc viņa novērojumiem, zemnieki ir iemācījušies izaudzēt labas kvalitātes avenes un zemenes segtajās platībās, kuras kvalitātes un garšas ziņā ir labākas par analogu ārzemju produkciju. Piedāvājumā vasaras periodā ir daudz un dažādu tomātu veidi. Piedāvājums un dažādība ik gadu pieaug, bet galvenais, lai precei būtu noiets. Latvijā siltumnīcā izaudzētās galda vīnogas bija garšīgākās, ko biju ēdis. Latvijā jau nelielos daudzumos iemanījušies izaudzēt arī garšīgus arbūzus un melones.
Kādēļ tik ļoti vēlas celt PVN Latvijas augļiem un dārzeņiem?
"Man šķiet, ka "Jaunā Vienotība" labprātāk nebūtu plaši diskutējuši par šo jautājumu, jo samazinātās 5% PVN likmes pārejas periods automātiski būtu beidzies ar 2023. gada 31. decembri. Domāju, ka Finanšu ministrija nebija iedziļināties ieguvumos vai zaudējumos, padziļināti analizējot jauno situāciju," saka Latvijas Augļu un dārzeņu asociācijas valdes loceklis.
"Iemesls ir lielais budžeta deficīts un nepieciešamība no kaut kurienes atrast iztrūkstošo naudu tajā. Finanšu ministrija kā vieglāko ceļu saredzēja samazinātās likmes termiņam beidzoties, atjaunot pilno PVN likmi 21% apmērā augļiem un dārzeņiem. Pirms tam ar nozares pārstāvjiem un pārstāvošam asociācijām neviens nebija konsultējies. Nav tikuši ņemti vērā un analizēti pelēkās ekonomikas atjaunošanās riski. Visticamāk, no plānotajiem papildus miljoniem valsts budžetā nonāks tikai neliela daļa. Ja runājam par iepriekš tapušo, pozitīvo Zemkopības ministrijas ziņojumu un arī Zaļo un zemnieku savienības pozīciju pirms nokļūšanas koalīcijā, viņi bija vieni no pirmajiem, kas atbalstīja samazināto PVN un vērsa uzmanību ieguvumiem no tā. Taču, nokļūstot valdībā, nostāja radikāli mainījās – zemkopības ministrs Armands Krauze nāca klajā ar paziņojumu, ka no nākamā gada PVN likme varētu būt 21%. Pēc tam gan koalīcijas partneri nāca klajā ar paziņojumu par samazināto likmi 12%."
Ignorē nozares argumentus
Lemjot par PVN celšanu, līdz galam nav ņemts vērā augļu un dārzeņu nozares viedoklis, neslēpj Latvijas Augļu un dārzeņu asociācijas valdes loceklis. "Valdības pārstāvji ir ieraudzījuši iespēju papildināt valsts budžetu, bet nav kārtīgi izvērtējuši visus riskus, to skaitā ēnu ekonomikas pieaugumu un tur zaudētos nodokļu ieņēmumus.
Pēc gada, ieraugot, ka sasniegtais rezultāts neatbilst cerētajam, būs grūti atgriezties pie tā, kāda nozare bija iepriekš – daļa zemnieku būs pārstājuši audzēt dārzeņus, ēnu ekonomika būs palielinājusies," viņš prognozē. Arī "Augļu serviss" kā vairumtirgotājs ļoti cīnāmies par samazinātā PVN saglabāšanu 5% apmērā, jo mums ir ļoti būtiska godīgā konkurence, vienādi starta noteikumi." Samazinātais PVN izslēdza negodīgas shēmas, jo tik zemas nodokļu likmes dēļ nebija izdevīgi nodarboties ar nelikumībām," viņš saka.
Piecgadē izskaustās ēnu ekonomikas tendences, visticamāk, atgriezīsies
"Līdz 2018. gadam liela daļa svaigo augļu un dārzeņu no kopējā apjoma bija pelēkajā sektorā. Godīgie uzņēmēji cieta no negodīgas konkurences un bieži prece bija jātirgo zem iepirkuma cenas vai par samazinātu cenu, lai prece nebūtu jānoraksta. Šādā veidā ievestiem augļiem un dārzeņiem nebija nosakāma reālā izcelmes valsts un tie tālāk tika pārdoti jau kā vietējo zemnieku audzētā produkcija tirgos vai uz ielu stūriem," viņš atgādina.
"21% PVN likme bija interesanta ēnu ekanomikas darboņiem, apejot likumus un dažādos veidos nenomaksājot nodokļus, varēja tīri labi nopelnīt. Tā kā augļi un dārzeņi ir prece ar ātru realizāciju zem vieniem un tiem pašiem dokumentiem preci varēja pārdot vairākas reizes. Nenomaksājot nodokļus un paliekot valstij parādā, negodīgi vairumtirgotāji piedāvāja preci iegādāties lētāk un daļa pircēju to arī izmantoja. Ļoti bieži bija tā, ka vienu un to pašu preci pie negodīgajiem tirgotājiem varēja iegādāties par zemāku cenu nekā reālā produkta pašizmaksa, samaksājot pilnu PVN. Pēc kāda laika firmas mainīja nosaukumus un īpašniekus, bet darbs turpinājās," atminas Āboms.
Negatīva ietekme uz nozares attīstību
PVN likmes celšana augļiem un dārzeņiem vistiešākajā veidā negatīvi ietekmēs nozari, prognozē eksperts. "Veikalos, pieaugot cenām, kritīsies iedzīvotāju pirktspēja un tas ietekmēs pārdoto kilogramu daudzumu. Ceļot PVN likmi, daļai tirgotāju atgriezīsies interese atgriezīsies pelēkajā tirgū, kā arī aktivizēsies pelēkie darboņi, kas bija metuši mieru savai nodarbei. PVN likmes pieaugums būs kā "medusmaize" pelēkajiem darboņiem. Legāli strādājošā vairumtirgotāja konkurētspēja var sarukt, iespējams būs jāsamazina darbinieku skaits," viņš lēš.
Iepriekš minētie faktori kopumā atspoguļosies arī mazākos valsts nodokļu ieņēmumos. Tāpat mazināsies preču izsekojamība un nebūs iespējams noskaidrot preces izcelsmes valsti, prognozē Āboms. Tas, pēc viņa teiktā, apdraud pārtikas drošību skolās, bērnudārzos u.c. ēdināšanas un tirdzniecības vietās. Palielinātā PVN likme stipri iedragās arī vietējos augļu, dārzeņu un ogu audzētājus. Īpaši cietīs vietējie zemeņu, aveņu un melleņu audzetāji, kuru preces cena pieaugs proporcionāli visvairāk un cenas starpība starp godīgi izaudzētu produkciju un cenu "melnajā tirgū" būs īpaši jūtami. Neredzu nevienu pozitīvu ieguvumu, PVN likmes paaugstinot, tieši otrādi, visi būs zaudētāji, tajā skaitā valsts budžets un iedzīvotāji kopumā.
Visu izšķirs deputātu balsojums
Šobrīd Saeimā visu novembri notiks debates par jauno budžetu projektu un tikai deputātu balsojums izšķirs, vai tiks vai netiks saglabāta samazinātā 5% PVN likme Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, saka Āboms, komentējot turpmāko scenāriju izmaiņām. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija (LADTA), kurā ir apvienojušies lielākie Latvijas svaigu augļu un dārzeņu vairumtirgotāji, ir vienojušies kopējā nostājā par samazinātā 5% PVN saglabāšanu. Lai sasniegtu mēŗki 5% PVN saglabāšanu, LADTA ir apvienojusi spēkus kopā ar Zemnieku saeimu, LOSP un citām lauksaimnieku organizācijām. Šobrīt kopā ar pārējām lauksaimnieku organizācijām uzrunājam politiskās partijas un cenšamies neatlaidīgi skaidrot savu nostāju, atspēkojot pārmetumus nozares virzienā. Šobrīd pa radio stacijām var dzirdēt džinglu par samazinātā PVN saglabāšanu.
"Šobrīd ir izdevies savākt platformā www.manabalss.lv jau vairāk par 11 000 balsu, atbalstot iniciatīvu par esošās 5% PVN likmes saglabāšanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Paldies visiem, kas atbalstīja un parakstījās," viņš saka.
Ir arī negodprātīgi darbinieki
Uz jautājumu, kādas vēl problēmas ir nozarē, Āboms neslēpj, ka svarīgi būtu samazināt darbinieka slimības dienas, kas jāapmaksā darba devējam, jo patlaban ir diezgan viegli dabūt slimības lapas neatkarīgi no veselības stāvokļa. Ir cilvēki, kas to izmanto negodprātīgi, kā rezultātā darba devēji cieš no nepamatotiem izdevumiem.
"Šobrīd vajadzētu meklēt risinājumus Rīgas ostā ar konteineru kravu importu no trešajām valstīm. Regula nosaka, ka katram piektajam konteineram tiek veikta fitosanitārā pārbaude. Produktu pārbaude rit gausi un tas prasa pat piecas un vairāk dienas. Nereti, konteinerus atverot, netiek nodrošināts temperatūras režīms un augļi sāk strauji bojāties. Konteinera izkraušana uzņēmējiem pašiem jānodrošina ar savu iekrāvēju un process notiek uz rampas. Brīvdienās muitas noliktavas nestrādā, kas samazina augļu kvalitāti," viņš saka.
Tāpat nav pārdomāta sodu sistēma par kravas transporta lietošanu bez vinjetes. Protams, tai ir jābūt, bet ir gadījumi, kad reisu izpilda rezerves transports, kura vadītājs par vinjeti ir aizmirsis. Sods ir neadekvāti liels un nesamērīgs (500 eiro), turklāt viena brauciena laikā sods var tikt piemērots pat vairākkārt, viņš norāda.
Rūpīgi izvērtē jaunu projektu realizāciju
Uz jautājumu, vai neskaidrību dēļ saistībā ar nodokļu politiku, uzņēmums ir apturējis kādu investīciju projektu realizāciju, Āboms atbildēja noliedzoši. Vienlaikus viņš uzsvēra, ņemot vērā bankas likmju kāpumu, uzņēmums rūpīgāk izvērtē jaunus projektus. "Turpinām atjaunot uzņēmuma autoparku un noliktavas aprīkojumu. Skaidrs, ka, augot bankas aizdevuma procentiem, būtiski ir auguši ikmēneša izmaksas esošo līzingu un kredītu atmaksai," viņš saka. Āboms atgādina, ka pirms diviem gadiem "Augļu serviss" iegādājās dārzeņu pārstrādes uzņēmumu, kas pārstrādā un mizo kartupeļus, burkānus un sīpolus. Šis investīcijas bija nepieciešamas, lai klientus varētu nodrošināt ar svaigi mizotu un tvaicētu produkciju vajadzīgā apjomā un kvalitātē. Tāpat kompānija turpina investēt noliktavas procesu uzlabošanā, kā arī turpina darbu pie savas noliktavas programmas un interneta veikala. "Process nedrīkst apstāties, jāiet laikam līdzi, ko savu iespēju robežās arī darām," pārliecināts ir uzņēmuma valdes loceklis.
Nozres attīstība atkarīga no lēmumiem varas gaiteņos
Viņš arī norādīja, ka "Augļu servisam" kopumā šis gads varētu būt labāks nekā 2022. gads, lai gan gads vēl nav noslēdzies, kompānija prognozē 50 miljonu eiro kopējais apgrozījumu. Tomēr ar attīstību nākotnē nav tik viennozīmīgi.
"Vai turpmāk nozare varēs sekmīgi augt un attīstīties vai arī riteņos kāds centīsies likt sprunguļus, ir atkarīgs arī no tā, vai izdosies saglabāt samazināto 5% PVN likmi," bažīgs par nākotni ir eksperts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
