EP briest daudzgadu budžeta reforma, ko pavada spraigas diskusijas. Cik prioritāras Eiropai ir Latvijas problēmas?

Nākamā gada budžetā vēl ir izdevies izcīnīt papildu līdzekļus Latvijai, kurus novirzīs mūsu zemniekiem plūdu radīto zaudējumu segšanai. Tomēr ilgtermiņā Austrumeiropas valstīm pie struktūrfondu finansējuma tikt būs aizvien grūtāk, jo gaidāms, ka prioritāšu saraksta augšgalā nokļūs migrācijas krīzes nomocītās Eiropas dienvidu valstis.

Eiropas Parlamenta plenārsesijās budžeta jautājumi allaž ir dienaskārtībā. Šoreiz plānots apstiprināt nākamā gada budžeta pamatnostādnes un galvenās naudas plūsmas.

"Prioritātes būtiski nemainās, tās ir darbavietas, konkurētspēja, klimata pārmaiņas, vides aizsardzība, drošība, aizsardzība, budžets ir par pāris procentiem lielāks nekā pagājušajā gadā, acīmredzot varēsim izdarīt arī vairāk," norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V).

Latvijai nākamā gada budžetā Eiropu izdevies pārliecināt par nepieciešamību palīdzēt mūsu zemniekiem – plūdu zaudējumu segšanai atvēlēti 17,7 miljoni eiro no Eiropas Savienības solidaritātes fonda. Tomēr nākotnē tikt pie Eiropas naudas, visticamāk, kļūs aizvien sarežģītāk. Parlamentā briest daudzgadu budžeta reforma.

"Mums likās, ka viss ir vislabākajā kārtībā, ka Austrumeiropas un Viduseiropas valstis vienalga tiks vairāk atbalstītas. Tad tagad liekas, ka tās naudas plūsmas varētu virzīties vairāk dienvidu virzienā, jo tur ir lielas migrācijas problēmas, augsts bezdarbs," teic Vaidere.

Jautājums par daudzgadu budžetu jau tagad pavada spraigas diskusijas un strīdi, un, visticamāk, pašreizējais deputātu sasaukums šo budžetu nesagatavos.

Vienlaikus Eiropas Parlaments mudina dalībvalstis turpināt strukturālās reformas, lai attīstību sasniegtu saviem spēkiem. Šim mērķim nākamgad atvēlēti 300 miljoni eiro.

"Kad mazās valstis pievienojās Eiropas Savienībai, tika sagaidīts, ka tās attīstībā noķers vecās valstis, bet tas nenotika. Šīm valstīm nebija zināšanu, kā to izdarīt, un šīs zināšanas maksā. Ar strukturālo reformu programmu mēs varam palīdzēt un dot grūdienu," pauž Eiropas Parlamenta deputāte no Horvātijas Ruža Tomašiča.

Jāpiebilst, ka pēdējā laikā vairākas vecās bloka dalībvalstis, tostarp Vācija, likušas saprast, ka vēlas, lai bloka budžeta slogs tiktu sadalīts godīgi, un uz lielāku finansējumu var cerēt tikai tās Austrumeiropas valstis, kas izrāda solidaritāti bēgļu uzņemšanā.