Ergoterapeiti: Jāuzlabo pakalpojuma pieejamību reģionos

Rīdziniece Anna pirms mēneša pārcieta insultu. Lai arī sievietei pienākas valsts apmaksātas ergoterapijas nodarbības, rehabilitācijas centrā "Jaunķemeri" viņa ārstējās par maksu. Jo valsts apmaksātu pakalpojumu jāgaida vairākus mēnešus.

"Var arī rindu gaidīt un neko nedarīt. Bet – jo ātrāk sāk ārstēšanos, jo pacientei tas ir labāk. Ātrāk izveseļojas. Nedrīkst ne uz mirkli apstāties. Ir jāiet momentā pēc insulta un jāsāk kaut ko darīt. Tagad mēs pierakstījāmies un gaidīsim rindu uz "Vaivariem"," atklāj Ruta, pacientes meita.

Pašlaik pacientiem egroterapeits ir pieejamas gan ambulatori, gan stacionāri. Bet insulta pacienti var pat izsaukt ārstu uz mājam.

Smago funkcionālo traucējumu gadījumā ir ļoti svarīgi, lai pacients ergoterapeita konsultāciju varētu saņemt mājas vidē, kur speciālists gan viņam, gan viņa tuviniekiem parādīs, kā pareizi kustēties, aprūpēt pacientu un atjaunot zaudētās spējas.

Ergoterapeits māca it kā vienkāršas lietas. Kā pareizi sēdēt, stāvēt, mizot burkānu. Ārstei no Smiltenes Dacei Jēkabsonei ir arodslimība – karpalā kanāla sindroms. Viņai tirpst roka, mugura, ir spriedze starp falangu locītavās un plaukstā. Reizi gadā viņa iziet ergoterapijas kursu, un, pateicoties tam, joprojām turpina ne tikai strādāt, bet arī operēt.

"Darba vietā krēslu nomainīju, un arī to darba vidi, galdu iekārtoju mazliet savādāk. Atklāti sakot, tūlīt pēc rehabilitācijas jau tā vingrošana ir tāda aktīvāka. Un tad jau ar laiku tā kā atslābsti. Un tad, kad nākamreiz atbrauc, tad atkal to visu atjauno," stāsta ārste-ergoterapeita paciente.

Latvijas Ergoterapeitu asociācijā norāda uz pacientu diskrimināciju pēc dzīvesvietas. Attālajās pašvaldībās pakalpojums tik pat kā nav pieejams. Bet arī galvaspilsētas pacienti bieži vien ir spiesti gaidīt rindā, un tāpēc palīdzību saņem novēloti, kad daudzus funkcionālos traucējumus vairs nav iespējams saglābt.

"Tas, ko mēs redzam ikdienā, pacienti ļoti ilgi mēdz gaidīt gaidīšanas rindā, lai saņemtu pakalpojumu. Un šeit ir ļoti lielas reģionālas atšķirības. Pacienti, kas ir Rīgā vai Pierīgā, saņem pakalpojumus ātrāk, savukārt pacienti, kas ir perifērijā, saņem šos pakalpojumus vēlāk, tādēļ, ka ir speciālistu trūkums un netiek nodrošināti pakalpojumi," uzsver Latvijas Ergoterapeitu asociācijas viceprezidente Zane Liepiņa.

Pašlaik Latvijā strādā tikai 90 ergoterapeitu, kas esot par maz. Atkarībā no diagnozes – rindas var sasniegt pat gadu, piemēram, uz atkārtotu rehabilitācijas kursu insulta pacientiem.

"Šis skaits svārstās. Kas varbūt ir no vienas nedēļas pat līdz vairākiem mēnešiem – atkarībā no pacientu grupām. Pacientu grupas tiek iedalītas akūtā stāvoklī, subakūtā un hroniskā. Un tad, atkarībā no ārsta norādījuma, ja viņam ir akūts stāvoklis, pēc iespējas ātrāk vajadzētu saņemt šo pakalpojumu, tad viņš tiek ātrāk rindā," norāda NVD Pakalpojumu attīstības nodaļas vecākā eksperte Kitija Irbe.

Šogad rehabilitācijai, tajā skaitā, ergoterapijai, ir piešķirti vairāk nekā 28 miljoni eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk, nekā iepriekšējā gadā. Tas ļāva par 11% samazināt rindas. Pašlaik Nacionālais veselības dienests (NVD) izskata jaunos manipulāciju tarifus, saskaņā ar kuriem apmaksa tiks veikta par nostrādāto laiku ar pacientu.