"Es jūtos izmisusi!" Māmiņa noraizējusies par meitu ratiņkrēslā; skolā Rīgā lifts nestrādā, pacēlājs darbojas pēc sava ritma

Lai viņi varētu mācīties kopā ar pārējiem, skolu infrastruktūra būtu jāpielāgo. Taču lielākā daļa Rīgas skolu šādus bērnus nevar uzņemt, un arī tajās, kur var, iet kā pa celmiem.

Jana Krūmiņa ir viena no mammām, kura nolēma savai meitai – Katrīnai, kura pārvietojas ar ratiņkrēsla palīdzību, – meklēt parasto skolu. Mācību meklējumos pagāja divi gadi, jo tuvākajā apkārtnē nebija skolu, kura būtu piemērota meitas vajadzībām. Pēc ilgiem meklējumiem mamma nonāca Rīgas Igauņu pamatskolā, kur skolas vadība bija gatava nākt pretī un izglītības iestādē ieviest liftu un pacēlāju.

"Skola ir aprīkota ar pacēlāju, un pagājušajā rudenī tika iebūvēts arī lifts, bet nelaime ir tāda, ka lifts praktiski nestrādā. Mēs pat neesam viņu varējuši izmēģināt. Lifts nav pieņemts ekspluatācijā. Būvnieki no savas puses ir veikuši vajadzīgās darbības, bet Īpašuma departaments nav izdarījuši visu, kas pienākas," stāsta Rīgas Igauņu pamatskolas direktore Urve Aivare.

Tomēr Katrīnu skolā paņēma, un šogad viņa mācīsies 4. klasē. Vienīgi pārvietošanās ir uz skolas un atbalsta personāla pleciem.

"Ja skolā nestrādā pacēlājs, tad tas nozīmē, ka tas ir uz manām, skolotājas, asistenta rokām, to bērnu iznēsāt, un pacēlājs var nestrādāt. Viņš pats strādā pēc kaut kāda sava ritma. Un tas lifts stāv. Viņš kā tāda skaista konfekte tur stāv iepakots, un mēs visi uz to skatāmies," turpina māmiņa.

Atbildīgo iestāžu teiktais liecina, ka lifta nodošana ekspluatācijā bija iestrēgusi birokrātijas gaiteņos."Šobrīd ir pieprasīta precizējoša informācija no Būvniecības valsts kontroles biroja, un šobrīd tā ir iesniegta. Mēs gaidām Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) atzinumu, lai minēto liftu nodotu ekspluatācijā," skaidro Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

"Šā gada maijā Būvniecības valsts kontroles birojs saņēma apliecinājumu par objekta gatavību ekspluatācijai, taču, izskatot iesniegtos dokumentus, mūsu būvinspektori konstatēja neatbilstības. Noteiktā kārtībā nebija saskaņotas būvprojekta izmaiņas, tāpēc pasūtītājam tika dots termiņš neatbilstību novēršanai, kas ir līdz šā gada augusta beigām. Ceturtdien, 29. augustā, darba dienas izskaņā tika saņemts apliecinājums par objekta gatavību ekspluatācijai, un, ņemot vērā gaidāmā mācību gada sākumu, birojs plāno to izskatīt un pieņemt lēmumu ātrāk nekā paredz normatīvie akti, kas ir desmit darba dienas," uzsver BVKB pārstāve Elīna Balgalve.

Tomēr Katrīnas mamma uzskata, ka Rīgas domes Īpašuma departaments nav reaģējis savlaicīgi – viņa tajā vērsusies neskaitāmas reizes. "Es jūtos izmisusi! Man gribas būt mammai, baudīt to dzīvi ar bērniem, nevis visu laiku iet karot par kaut ko, cīnīties, saņemt draudus vai vēl kaut kā. Viņiem varbūt būtu jāgriežas pie manis: "Ko mums tagad darīt, ja nevaram saskaņot, nu, varbūt kaut kā risinām to?". Bet, nē, tur ir pilnīgs klusums tajā pusē."

Jana atzīst, ka bieži arī konsultē citas mammas, kuras nonāk līdzīgā situācijā, kuru bērni grib, var un ir spējīgi mācīties parastās skolās. Viņa stāsta, ka pašvaldības cenšas bērnu vecākiem ieteikt speciālās skolas, nevis palīdzēt atrast tuvākās skolas ģimeņu dzīvesvietām. Sieviete uzskata, ka, lai bērni ar īpašām vajadzībām būtu pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, viņiem ir jāintegrējas parastajās skolās.

Rīgas dome izvairās komentēt attieksmi pret bērniem ar īpašām vajadzībām un atsūtīja rakstisku viedokli, kurā apgalvo, ka skolas, kuras pēdējos gados ir renovētas, ir pielāgotas bērniem ar kustību traucējumiem.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments: "Skolās, kurās renovācija nav bijusi, bet tajās vēlmi mācīties izteicis bērns ar kustību traucējumiem, vide tiek pielāgota atbilstoši bērna nepieciešamībai. Ja vecāki lemj, ka bērnam jāmācās parastā skolā, tad skola licencē izglītības programmu bērniem ar kustību traucējumiem un tiek sastādīts individuālais atbalsta plāns šīs programmas īstenošanai, tostarp tiek pielāgota vide – lifts, pacēlājs, sanitārihigēniskās telpas utml., kā arī nepieciešamības gadījumā tiek apmaksāts asistents".

Pagājušajā mācību gadā Rīgā no 114 skolām tikai 21 bija piemērota bērniem ar speciālām vajadzībām, bet 61 nebija, pārējās bija daļēji pielāgotas. Jaunāki dati nav pieejami.