Finanšu eksperti par "Rail Baltica": putra ievārīta pamatīga, izstrēbt būs grūti
Arī piektdien turpinājās valdības līmeņa sanāksmes, lai saprastu, kas nogājis greizi ar "Rail Baltica" projektu. Dažādu ministriju atbildīgie joprojām nevar vienoties ne par to, kurš ir grēkāzis, ne to, kāds ir risinājums. Kamēr valdības amatpersonas atteica jebkādus tālākus komentārus par notiekošo, finanšu ekspertu savos vērtējumos arvien tiešāki: putra ievārīta pamatīga, izstrēbt būs grūti.
Daudz jautājumu par vērienīgo Baltijas valstu dzelzceļa projektu "Rail Baltica". Kas notiek ar pārvaldību, kas notiek ar Rīgas risinājumu, lai vilciens jau sākotnēji vispār piestātu Latvijas galvaspilsētā, un galu galā kas notiek ar naudu? Grandiozā iecerē dramatiski sadārdzinājusies, un runa varētu būt pat par 15 miljardu eiro vai vēl vairāk. Tālākā virzība iesprūdusi saskaņojumus starp Satiksmes un Finanšu ministriju. Sanāksmes turpinās arī šodien.
Kopš 2015. gada panāktas vienošanās par aptuveni miljarda eiro finansējumu. No tā lauvas tiesu gatava maksāt Eiropas Savienība, bet sava daļa jāsedz arī no Latvijas budžeta. Aptuveni trešā daļa summas jau apgūta, savukārt līgumi vēl nav noslēgti par vairāk nekā pusi.
Vasarā gaidāms ziņojums par nākamo Latvijas naudas pieteikumu Briselē, kas varētu būt ap pusmiljardu eiro. Ņemot vērā, ka finansējumu dod kārtās, darbi projektā visās valstīs notiek ar paļāvību, ka naudas krānu neviens Briselē neaizgriezīs.
Šo "būvējam un ceram, ceram un būvējam" principu lieliski dzīvē var redzēt pie Daugavas – te ir nepabeigtais posms, tautā jau iesauks pa tramplīnu, kam tālāk paredzēts savienoties ar jauno tiltu pāri Daugavai. Tur jau būvdarbi ir sākušies, bet naudas pagaidām pietiek tikai pašam pirmajam pālim upē un pirmajiem laidieniem. Tālākais finansējums ir pieteikts Briselē, bet garantijas jau nekādas.
Vismaz līdz šim pieeja strādājusi.
Ņemot vērā projekta naudisko vērienu un iespējamo finansiālo risku valstij, arī Fiskālās disciplīnas padome šā gada budžeta veidošanā mēģināja šo jautājumu aktualizēt, un saņemtas samēra skopas atbildes, ka tas kopumā ir Eiropas projekts un nekādi diži papildu izdevumi no budžeta nav plānoti. Tagad skaidrs, ka gluži tā nebūs, ņemot vērā, ka bijis tik dramatisks un nesaprotams sadārdzinājums. Salīdzina līdzšinējo pat kā darbošanos ar neaizpildītu čeku.
"Rodas sajūta, ka pieeja ir bijusi – sākam būvēt, un tad, kad jau ir sākts būvēt, tad nevarēs to naudu nedot. Tad jau kaut kur Briseles gaiteņos šo naudu atradīs, un tagad mēs redzam, ka tā pieeja ir atdūrusies. Tā papildu nauda, kas ir vajadzīga, ir tik daudz, ka nav arī Briseles gaiteņos. Es domāju, ka šī attieksme šī projekta vadības laikā arī ir viens no faktoriem, kas novedis pie tās situācijas."
Eiropas Savienības līdzfinansējums 85% apmērā faktiski nozīmē, ka Brisele nosedz visus 100%. Tas tāpēc, ka būvniecība ekonomiskā aktivitāte rada arī ieņēmumus budžetā. Ja no sākta gala būtu skaidrs, ka pašiem būs plaši jāver maciņš, ļoti iespējams, piegājiens būtu cits.
Līdzīgās domās arī ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Tur tiešām ir savārīta liela putra. Tur ir cilvēki, teiksim tā, lēmuši, šķiet, dzīvojot ar sajūtu, ka jūra ir līdz ceļiem. Teiksim, šobrīd mums jau lielā mērā ir gandrīz pabeigts grandiozs infrastruktūras objekts Rīgas centrā, droši nezinot, vai līdz tam ies vilciena sliedes."
Ja divi ministri nevarot vienoties, tad jau tas esot darbs valdības vadītājam – iesaistīties un galu galā panākt lēmumu situācijā, kad varētu būt risks zaudēt daļu Briseles naudas.
Abi ekonomisti gan pārliecināti, ka beigu beigās dzelzceļu uzbūvēs – pārāk daudz saistību pret kaimiņvalstīm un citur.
"Tas notiks, tas notiks. Tikai ceļā līdz tam būs ārkārtīgi daudz psihodrāmas, politiska teātra, brīžiem neefektīvi izdevumi, neloģiski notiekošu darbu – tas viss ir bijis un būs."
Tikmēr nedz satiksmes ministrs, nedz valdības vadītāja šodien nepiekrita intervijai par "Rail Baltica" aktualitātēm. Komentāri būšot pirmdien.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
